Mākslīgais intelekts (MI) no abstrakta nākotnes jēdziena arvien biežāk kļūst par praktisku rīku arī valsts pārvaldē. Tas sola ietaupīt laiku, mazināt rutīnu un palīdzēt cilvēkiem pieņemt labāk sagatavotus lēmumus. Raidījumā “Kiberpēdas” uzņēmuma “Tilde” pētījumu un izstrādes direktors, Latvijas Universitātes pētnieks Raivis Skadiņš skaidro, cik tālu valsts jau ir nonākusi MI izmantošanā un kur joprojām velkamas skaidras robežas.
Sarunas centrā bija latviešu zinātnieku veikts pētījums, kas izstrādāts Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) vajadzībām. Tajā analizēts, vai MI spēj palīdzēt publisko iepirkumu dokumentu izvērtēšanā – procesā, kas tradicionāli prasa lielu cilvēkresursu un uzmanību. “Mēs skatījāmies, vai mākslīgais intelekts spēj atbildēt uz tiem pašiem jautājumiem, uz kuriem šobrīd atbild cilvēks–eksperts,” stāsta Skadiņš. Kopumā sistēma tika testēta ar vairāk nekā 160 dažādiem kritērijiem.
Rezultāti parāda, ka tehnoloģija jau ir gana nobriedusi noteiktiem uzdevumiem. “Aptuveni 70 procentos gadījumu atbildes sakrita ar eksperta vērtējumu,” norāda Skadiņš. Tas nozīmē, ka MI var kalpot kā būtisks atbalsts, īpaši strukturētās situācijās, taču ir arī robežas. “Sarežģītākie ir juridiski jautājumi, kur pat cilvēkiem bieži vien nav vienas pareizās atbildes,” viņš atzīst. Tieši šajās zonās cilvēka spriestspēja joprojām ir neaizvietojama.
Tāpēc Skadiņš uzsver – mākslīgais intelekts nav paredzēts kā lēmumu pieņēmējs. “Mākslīgais intelekts nav domāts tam, lai aizstātu cilvēku – tas ir domāts, lai palīdzētu,” viņš saka. Šis princips attiecas arī uz atbildību. “Gala lēmums vienmēr paliek cilvēkam, jo atbildību nevar deleģēt algoritmam.” Valsts pārvaldē tas ir īpaši būtiski, jo kļūdām var būt juridiskas un sabiedriskas sekas.
Praktiskajā darbā lielākais ieguvums slēpjas rutīnas mazināšanā. “Mākslīgais intelekts ļoti labi tiek galā ar rutīnu, bet tieši tur arī ir lielākais ieguvums,” uzsver Skadiņš. Jau šobrīd tas redzams tādos risinājumos kā mašīntulkošana platformā “Hugo.lv”, virtuālie asistenti iestāžu mājaslapās un dokumentu sākotnējā analīze. Šie rīki nevis aizvieto ierēdni, bet ļauj viņam koncentrēties uz sarežģītākiem uzdevumiem.
Vienlaikus eksperts brīdina – tehnoloģijas ieviešana pati par sevi nav panaceja. “Problēma nav tajā, ka MI kļūdās – problēma ir tad, ja mēs nekontrolējam, kā šīs kļūdas rodas,” viņš norāda, piedāvājot vienkāršu, bet trāpīgu salīdzinājumu: “Ja mēs MI uztveram kā jaunu darbinieku, tad viņš ir jāapmāca, jāuzrauga un jāvērtē.” Bez šādas pieejas pastāv risks zaudēt pārskatāmību un uzticēšanos.
Skatoties nākotnē, Skadiņš uzsver, ka MI loma valsts pārvaldē, visticamāk, pieaugs, taču ne uz cilvēka rēķina. “Bez skaidriem noteikumiem un procedūrām mākslīgais intelekts valsts pārvaldē nevar strādāt droši,” viņš secina. Tehnoloģija var kļūt par spēcīgu sabiedroto, ja tā tiek izmantota pārdomāti – kā palīgs, nevis aizstājējs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
