Daudziem pazīstama doma: “Mūsu ģimenē tā vienmēr ir bijis – droši vien tāpēc arī man.” Slimības, rakstura iezīmes, pat dzīves scenāriji nereti tiek skaidroti ar gēniem, it kā tie būtu spriedums. Taču vai tiešām mūsu dzīve ir iepriekš uzrakstīta? Raidījumā “Noturības kodols” ārste-ģenētiķe Liene Korņejeva aicina uz šo jautājumu paskatīties bez bailēm un fatālisma.
“Ģenētika dzīvo mūsu šūnu kodolos,” saka Korņejeva, skaidrojot, ka cilvēka pamats veidojas jau pirmajā šūnā. Tomēr tas nav tikai mammas un tēta devums. “Tas nav viss, ko mēs dabūjam no mammas un tēta – cilvēkā ir saticies anomāli milzīgs vēsturisks materiāls,” viņa skaidro. Katrs cilvēks sevī nes tūkstošiem paaudžu pieredzi, kas veidojusies evolūcijas gaitā.
Šis ģenētiskais “teksts” nav sastindzis. “Ģenētika nav uzrakstīta vienā mirklī – tā tiek rakstīta kopš evolūcijas sākuma,” uzsver ārste. Līdz ar to tajā rodas izmaiņas, ko ikdienā saucam par kļūdām. Taču ģenētikā tās nav defekts. “Ģenētika vispār ir izdomāta tādēļ, lai tur veidotos kļūdas,” viņa papildina. Tieši šīs izmaiņas ļauj cilvēcei pielāgoties un izdzīvot.
Šeit Korņejeva formulē vienu no raidījuma svarīgākajām atziņām: “Ja mēs kā cilvēce būtu visi ar pilnīgi vienādu ģenētisko kodu, mēs neizdzīvotu.” Vienādība nozīmētu ievainojamību, bet dažādība – spēju izturēt pārmaiņas. No šī skatpunkta atšķirības kļūst par resursu, nevis problēmu.
Būtiski ir arī tas, ka gēni nav nemainīgi “ieslēgti”. “Ģenētika nav tikai tas, ko mēs dabūjam pirmajā šūnā – nav tā, ka mums viss ir noteikts priekšā,” skaidro Korņejeva. Vide, dzīvesveids, stress, miegs, uzturs un citi ikdienišķi faktori var ietekmēt, kuri gēni kļūst aktīvi. “Gēnus var ieslēgt un izslēgt vides faktori, pat ja tie ir pilnīgi normāli,” viņa skaidro.
Vienlaikus ārste godīgi runā arī par zinātnes robežām. “Mēs vispār tanī mežā knapi esam tikai iegājuši iekšā,” viņa atzīst, uzsverot, ka pilnīga izpratne par ģenētiku vēl ir tālu: “Tas nekad nebūs tā, ka ģenētiķis varēs apsēsties krēslā un teikt: “Es tagad zinu visu!”” Šī neziņa nav trūkums, bet iemesls turpināt pētīt un mācīties.
Korņejeva aicina arī pārskatīt priekšstatus, piemēram, par autisma spektru. “Autisma spektrā var būt priekšrocības, kas ļauj cilvēcei augt tālāk,” viņa norāda. Šāds skatījums paplašina izpratni par normu, dažādību un cilvēka potenciālu, atgādinot, ka attīstība ne vienmēr nozīmē pielāgošanos vairākumam. Dažādība, arī neiroloģiskā, ir viens no iemesliem, kāpēc sabiedrība spēj domāt, radīt un attīstīties dažādos virzienos.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
