Latvijas uzņēmumi kļūst arvien digitālāki! Turpmāk jaunā rubrikā “Digitalizācijas veiksmes stāsti” iepazīsimies ar uzņēmējiem, kuri ar tehnoloģiju un LIAA grantu programmas palīdzību attīstījuši savu biznesu – no automatizētas ražošanas līdz mākslīgā intelekta risinājumiem un e-komercijai. Pirmais rubrikas viesis – uzņēmuma “KnK Mefab” vadītājs Kristaps Laipnieks.
Laipnieks sarunā stāsta par to, kā digitālie risinājumi maina metālapstrādes uzņēmuma darbu, un atklāj, kā radās ideja par tiešsaistes platformu detaļu pasūtīšanai, kā tehnoloģijas palīdz sakārtot ražošanas procesus un kāpēc digitalizācija kļūst par svarīgu konkurētspējas priekšnoteikumu.
Uzņēmējs uzsver, ka tehnoloģiju ieviešana uzņēmumā nav modes lieta, bet gan apzināts solis, lai darbu padarītu efektīvāku un pārskatāmāku. Viņaprāt, mūsdienu uzņēmumam nepietiek tikai ar tehnisko aprīkojumu – svarīgi ir arī gudri pārvaldīti procesi. “Droši vien es esmu cilvēks, kuram vienkārši patīk darīt lietas labāk. Un tāpēc digitalizācija ir neatņemama sastāvdaļa visiem procesiem,” saka Laipnieks.
Ideja par plašāku digitalizāciju uzņēmumā radusies brīdī, kad pieauguši darba apjomi un kļuvis skaidrs – līdzšinējā kārtība vairs nav bijusi pietiekami efektīva. Lai saprastu, kur rodas izmaksas un kā uzlabot pārvaldību, uzņēmumā ieviesti dažādi digitālie rīki. “Ja nemaldos, 2019. gadā, kad mēs sasniedzām kaut kādu līmeni, kad mēs sākām apgrozīt lielākus apjomus, bet beigu beigās tomēr kontā palika mazāk naudas,” atminas Laipnieks.
Viens no redzamākajiem šīs pieejas rezultātiem ir platforma “Mefab.lv”, kas ļauj klientiem vienkāršāk pasūtīt metāla detaļas. Tā vietā, lai ilgi skaidrotu pasūtījumu e-pastos vai telefoniski, klienti var augšupielādēt rasējumu un uzreiz saņemt cenu piedāvājumu. “Katrs klients, indivīds var augšupielādēt savus rasējumus, savus failus un tiešsaistē dabūt izstrādājuma cenas, veikt pasūtījumu. Principā jau pāris dienu laikā dabūt šo izstrādājumu arī savā piemājas pakomātā,” stāsta uzņēmējs.
Digitālie rīki uzņēmumā palīdz arī samazināt cilvēcisko kļūdu risku. Laipnieks min piemēru no uzņēmējdarbības ikdienas – situāciju, kad pasūtījumā sajauc detaļu izmērus un rezultātā tiek izgatavotas nepareizas galda virsmas. Šādā gadījumā viss darbs un materiāli var izrādīties veltīgi. “Ražošanā ļoti dārgi izmaksā brāķu saražošana,” uzsver Laipnieks, norādot, ka digitāli sakārtots pasūtījumu process palīdz šādas kļūdas būtiski samazināt.
Papildus tam tehnoloģiju ieviešana uzlabo arī uzņēmuma reputāciju partneru un klientu acīs. Sakārtoti procesi ļauj strādāt ātrāk un pārliecinošāk uzrunāt arī ārvalstu klientus. “Mūsu ieviestie digitalizācijas rīki palīdz mums būt ātrākiem. Un ātrums nozīmē to, ka mēs spējam nodrošināt lielāku pasūtījumu caurplūsmu,” viņš skaidro.
Tomēr uzņēmējs arī uzsver – pat vismodernākās tehnoloģijas nespēj pilnībā aizstāt cilvēku. Automatizācija var palīdzēt ikdienas darbā, taču pieredze, zināšanas un spēja pieņemt lēmumus joprojām ir izšķiroša. “Ir ļoti daudz procesu, kurus digitalizācija vai mākslīgais intelekts nevar aizstāt,” saka Laipnieks.
Laikā, kad konkurence pieaug un tirgus kļūst arvien dinamiskāks, digitalizācija bieži vien nosaka, kurš spēj attīstīties un kurš atpaliek. Tāpēc viņš aicina uzņēmējus nevilcināties ar tehnoloģiju ieviešanu. “Kamēr tu šaubies, tikmēr citi to ievieš!” uzsver Laipnieks, atgādinot, ka uzņēmējdarbībā izšķiroša bieži vien ir tieši spēja rīkoties savlaicīgi.
Klausies reālus uzņēmēju stāstus par to, kā digitalizācija palīdz augt, konkurēt un eksportēt, rubrikā “Digitalizācijas veiksmes stāsti” katru ceturtdienu nedaudz pēc plkst. 14.00 “Radio SWH” un “Radio SWH TV” ēterā!
Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs valsts un Eiropas Savienības finansēts atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, kas apkopots vienotajā uzņēmēju portālā business.gov.lv un tā apakšvietnē liaa.business.gov.lv. Tur uzņēmumi var atrast informāciju par dažādām programmām – sākot no finansējuma inovāciju un jaunu produktu attīstībai, eksporta veicināšanas un starptautiskās sadarbības iespējām līdz grantiem uzņēmumu digitalizācijai, tehnoloģiju ieviešanai un produktivitātes paaugstināšanai.
Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda (NextGenerationEU) Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam budžeta līdzekļiem. ENG. European Commission Recovery and Resiliance Facility. Raksta tapšana finansēta ar Atveseļošanas fonda atbalstu” un “Paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
