FIFA Pasaules kausa finālturnīrs futbolā Mehiko tika atklāts 11. jūnijā ar krāšņu ceremoniju, kurā uzstājās Šakira, Keitija Perija, Andrea Bočelli un citi pasaulslaveni mākslinieki. Kamēr futbola laukumos turpinās cīņa par trofeju, internetā jau krietni pirms turnīra sākusies cita cīņa – par cilvēku uzmanību, uzticēšanos un naudu.
Raidījumā “Ziņu detektīvs” Agnese Vasermane apskata krāpšanas un dezinformācijas riskus, kas pavada vienu no pasaulē plašāk skatītajiem sporta notikumiem. Savukārt sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns komentārā skaidro, kāpēc Pasaules kauss ir tik pateicīga vide gan apzinātai dezinformācijai, gan klikšķu vākšanai uz skaļu, bet maldinošu virsrakstu rēķina.
Par krāpšanas riskiem īpaši brīdinājuši arī trīs šā gada Pasaules kausa mājvietu – Meksikas, ASV un Kanādas – atbildīgie dienesti. Konstatētas viltus FIFA biļešu mājaslapas, kas izskatās gandrīz identiskas oficiālajai vietnei, taču patiesībā zog maksājumu datus. Izplatīti arī viltus konkursi, kuros tiek solītas bezmaksas biļetes vai VIP paketes apmaiņā pret personas datiem, kā arī viltus straumēšanas vietnes, kas sola spēles rādīt bez maksas, bet patiesībā izplata ļaunprogrammatūru vai zog paroles.
Viltus veikali, konti un biļešu lapas
Saskaņā ar kiberdrošības uzņēmumu Fortinet un Check Point datiem, Pasaules kausa laikā īpaši izplatīti kļuvuši krāpnieciski interneta veikali, kuros it kā tiek tirgota oficiālā atribūtika ar FIFA zīmolu. Fortinet nesen publicētā ziņojumā vēsta par vairāk nekā 13 tūkstošiem ar Pasaules kausu saistītu vietņu, kas reģistrētas no janvāra līdz maijam.
Fiksēti arī gadījumi, kad krāpnieki platformā Telegram izvieto sludinājumus par viltotiem ceļojumu komplektiem uz Pasaules kausu, kuros iekļautas biļetes, naktsmītnes un transports. Tiek atdarinātas arī sporta derību platformas, kuru popularitāte lielu turnīru laikā strauji pieaug.
Krāpnieki darbojas ne tikai ar viltotām tīmekļvietnēm. Saskaņā ar Fortinet ziņojumu izveidoti arī aptuveni 1700 viltotu kontu Facebook un Instagram.
Šie piemēri rāda, ka lielu sporta notikumu laikā uzmanīgiem jābūt ne tikai tiem, kuri meklē biļetes vai atribūtiku, bet arī tiem, kuri sociālajos tīklos seko ziņām, konkursiem un šķietami ticamiem piedāvājumiem.
Dziļviltojumi un politisku strīdu provocēšana
Ar Pasaules kausu futbolā saistītās dezinformācijas izplatīšanai šogad plaši tiek izmantots arī mākslīgais intelekts, īpaši dziļviltojumi. Faktu pārbaudes organizācija Aos Fatos pārbaudīja vairākus sociālajos medijos izplatītus ierakstus, kuros Pasaules kauss izmantots politisku strīdu provocēšanai.
Starp šiem piemēriem bija video, kurā Brazīlijas līdzjutējs it kā tiek aizturēts par smēķēšanas mēģinājumu stadionā, kā arī ieraksts ar līdzjutēju, kura apgalvo, ka Pasaules kauss esot lielisks, jo stadionos netiekot ielaisti kreiso spēku atbalstītāji. Izplatīts arī video, kurā kāds vīrietis paceļ plakātu ar uzrakstu, ka viņš labprātāk redzētu konkrētus Brazīlijas politiķus cietumā nekā Brazīlijas sesto pasaules čempionu titulu.
Vēl sociālajos tīklos parādījās viltoti ieraksti par Keitiju Periju, kura atklāšanas ceremonijā it kā dzied kopā ar bērnu bēgli no Irānas, un par Vācijas izlases spēli, kuru it kā vēro līdzjutējs, kas pārģērbies par Hitleru ar ūsām. Visi šie gadījumi izrādījās viltojumi.
Klikšķi, virsraksti un sporta žurnālistikas ētika
Dezinformācijas izplatību internetā saistībā ar Pasaules kausu futbolā novērojis arī sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns. Viņš stāsta par gadījumu, kad sociālajos tīklos izplatīta safabricēta bilde, radot iespaidu, ka cilvēks vienlaikus atrodas divās dažādās vietās, lai gan pat teorētiski viņš nevarētu pagūt pārvietoties no vienas vietas uz otru.
Kreipāns min arī piemēru ar virsrakstu, kurā apgalvots, ka visa Uzbekistānas tauta esot apvainojusies uz Krištianu Ronaldu, jo viņš pēc spēles nevienam neesot atdevis savu kreklu. Taču, pēc sporta žurnālista teiktā, šāds stāsts neatbilda situācijai, jo neviens no Uzbekistānas futbolistiem Ronaldu kreklu nemaz nebija prasījis.
“Vienalga, ko un par ko es uzrakstu virsrakstā, galvenais savākt vairāk klikšķu,” kritiski norāda Kreipāns, runājot par daļas publiskās telpas attieksmi pret skaļiem, bet maldinošiem virsrakstiem.
Viņaprāt, šādos gadījumos jautājums ir ne tikai par dezinformāciju, bet arī par ētiku. Klikšķu dēļ radīti pārspīlējumi vai sagrozījumi var ietekmēt gan konkrēto cilvēku reputāciju, gan to, kā notikumu uztver plašāka sabiedrība.
Kāpēc Pasaules kauss ir pateicīga vide dezinformācijai?
Lieli sporta notikumi dezinformācijas izplatīšanai ir ļoti pateicīga arēna, uzsver Kreipāns. Pasaules kausam futbolā ir milzīga auditorija, un šādos apstākļos jebkurš skaļš, emocionāls vai provokatīvs vēstījums var izplatīties ļoti ātri.
“Kur vēl var būt lielāka auditorija?” vaicā sporta žurnālists, norādot, ka līdzās Pasaules kausam futbolā pie pasaulē skatītākajiem sporta notikumiem pieskaitāms arī Pasaules kauss regbijā un vasaras olimpiskās spēles.
Turnīrs jau uzstādījis jaunu apmeklētības rekordu stadionos. Vairāk nekā 3,6 miljoni skatītāju klātienē, bet vidējais stadionu piepildījums pārsniedz 99 procentus. Daudzās valstīs uzstādīti arī futbola spēļu translāciju skatīšanās rekordi.
Tātad visas pazīmes liecina, ka 2026. gada Pasaules kausa izcīņa futbolā būs viens no skatītākajiem sporta notikumiem vēsturē. Vienlaikus to pavada arī viltus biļešu lapas, krāpnieciski interneta veikali, dziļviltojumi, viltoti sociālo tīklu konti un skaļi virsraksti, kuru mērķis ir savākt pēc iespējas vairāk klikšķu.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
