Telefons saplīst nepareizajā brīdī. Auto servisā nosauc summu, ar kuru nebiji rēķinājies. Ārsta vizīte vajadzīga šonedēļ, nevis tad, kad kontā būs ērtāks atlikums. Tieši šādās situācijās drošības spilvens no teorētiska finanšu padoma kļūst par ļoti praktisku atbalstu.
Madara Kivkucāne rubrikā “Dzīvot gudrāk” atgādina – uzkrājums nav jāsāk ar simtiem vai tūkstošiem eiro. Svarīgākais ir sākt, un pirmais solis var būt arī 10 eiro. Šī doma ir īpaši svarīga, jo negaidīti izdevumi parasti negaida ne algas pielikumu, ne “labāku brīdi”.
Par labu ilgtermiņa drošības spilvenu parasti uzskata rezervi trīs līdz sešu mēnešu neatliekamo izdevumu apmērā. Latvijas Bankas finanšu pratības vietne “Naudas skola” drošības spilvenu skaidro kā naudas rezervi neparedzētiem tēriņiem 3–6 mēnešu izdevumu apjomā. Taču tas ir lielais mērķis, nevis punkts, no kura obligāti jāsāk.
Pirmais mērķis nav seši mēneši, bet pirmie 50 eiro
Ja sāk ar domu, ka jāsakrāj trīs vai sešu mēnešu izdevumi, mērķis var šķist tik liels, ka vieglāk ir nesākt vispār. Tāpēc drošības spilvenu vērts veidot kā pakāpienus.
Pirmais mērķis var būt 50 eiro. Pēc tam – 100 eiro. Tad 200 eiro. Šīs summas vēl nesedz lielu krīzi, bet tās jau var palīdzēt mazā neparedzētā situācijā: samaksāt par ārsta vizīti, iegādāties medikamentus, nosegt daļu no remonta vai neplānota rēķina.
Šāda pieeja palīdz psiholoģiski. Uzkrājums vairs nav abstrakts “kaut kad vajadzētu”, bet konkrēts tuvākais solis. Kad pirmais mērķis sasniegts, nākamais vairs nešķiet tik tāls.
Nodali šo naudu no ikdienas tēriņiem
Drošības spilvenam nevajadzētu stāvēt tajā pašā kontā, no kura ikdienā maksā par pārtiku, kafiju, degvielu vai abonementiem. Ja rezerve visu laiku redzama blakus maksājumu kartei, tā ātri sāk izskatīties pēc brīvi pieejamas naudas.
Labāk izveidot atsevišķu krājkontu vai citu nodalītu vietu, kur šī summa nav tieši blakus ikdienas tēriņiem. Tas palīdz skaidrāk redzēt, kā uzkrājums aug, un mazina kārdinājumu to izmantot pirkumiem, kas nav ārkārtas situācija.
Arī “Naudas skola” norāda, ka efektīvs veids, kā uzkrāt drošības spilvenu, ir regulārs maksājums uz atsevišķu tam izveidotu kontu.
Pārskaiti 10 eiro šodien, nevis “labākā mēnesī”
Uzkrājuma sākumā galvenā nav summa. Galvenā ir pirmā darbība. Ja vari atlikt 10 eiro, pārskaiti tos uzreiz – ne nākamajā algas dienā, ne tad, kad mēnesis būs mierīgāks.
Desmit eiro neatrisinās lielu problēmu, bet tie sāk veidot paradumu. Pēc sešiem mēnešiem tie ir 60 eiro. Pēc gada – 120 eiro. Un 120 eiro neparedzētā situācijā ir daudz labāk nekā tukša rezerve.
Svarīgi ir nepazemināt šī soļa vērtību tikai tāpēc, ka summa šķiet maza. Daudzi uzkrājumi nesākas ar lielu pārskaitījumu. Tie sākas ar brīdi, kad cilvēks pirmo reizi naudu tiešām noliek malā.
Automātisks maksājums palīdz tad, kad gribasspēks nogurst
Frāze “atlikšu mēneša beigās, ja kaut kas paliks pāri” izklausās loģiski, bet praksē bieži nestrādā. Mēneša beigās vienmēr atrodas kāds rēķins, pirkums vai iemesls, kāpēc atlikšanu pārcelt uz nākamo mēnesi.
Tāpēc drošības spilvenam labāk strādā pretējs princips – algas dienā vispirms samaksāt sev. Internetbankā var uzstādīt regulāru maksājumu, piemēram, 10 vai 20 eiro uz krājkontu.
Tas noņem lēmumu no katra mēneša darba kārtības. Nav jādomā, vai šoreiz atlikt. Sistēma to izdara automātiski, un pēc kāda laika šis maksājums kļūst par tikpat ierastu mēneša daļu kā telefona rēķins vai komunālie maksājumi.
Iepriekš izlem, kad šo naudu drīkst aiztikt
Drošības spilvens nav atlaižu fonds, ceļojuma nauda vai iespēja nopirkt jaunu telefonu tikai tāpēc, ka vecais ir apnicis. Tā ir rezerve negaidītiem un nepieciešamiem izdevumiem.
Lai brīdī, kad kontā jau ir sakrāta kāda summa, nebūtu jāstrīdas ar sevi, ir vērts iepriekš definēt noteikumu. Piemēram: “Šo naudu izmantoju tikai tad, ja izdevums ir neplānots, nepieciešams un to nevar atlikt.”
Tas var būt steidzams remonts, ārsta apmeklējums, salūzusi sadzīves tehnika, neparedzēti transporta izdevumi vai periods, kad ienākumi uz laiku samazinās. Savukārt spontāni pirkumi, izklaide vai atlaides lai paliek citai budžeta daļai.
Šāds noteikums nav domāts, lai sev visu aizliegtu. Tas palīdz pasargāt uzkrājumu no lēnas iztērēšanas ikdienas vēlmēs.
Ja rezerve iztērēta vajadzībai, tā ir nostrādājusi
Viena no nepatīkamākajām sajūtām rodas tad, kad beidzot izdevies kaut ko sakrāt, bet pēkšņi šī nauda jāizmanto. Var šķist, ka viss darbs bijis veltīgs.
Patiesībā, ja drošības spilvens palīdzēja samaksāt par ārstu, remontu vai citu nepieciešamu izdevumu, tas izdarīja tieši to, kam bija paredzēts. Tas nav izgāšanās signāls. Tas ir pierādījums, ka uzkrājums bija vajadzīgs.
Pēc tam nav jāsāk no pašpārmetumiem. Jāsāk no papildināšanas. Ja no rezerves izņemti 80 eiro, nākamais mērķis ir tos pakāpeniski atgriezt. Atkal ar 10, 20 vai citu summu, kas tajā brīdī ir iespējama.
Mazie ietaupījumi var paātrināt uzkrājumu
Regulārais maksājums ir drošības spilvena pamats, bet to var papildināt arī ar mazām papildu iemaksām.
Ja atsakies no spontāna pirkuma, daļu no neiztērētās summas vari pārskaitīt uzkrājumam. Ja saņem prēmiju, dāvanu, nodokļu atmaksu vai citus papildu ienākumus, nav obligāti jāatliek viss. Pietiek ar nelielu daļu.
Dažām bankām pieejamas arī noapaļošanas iespējas, kad pēc kartes maksājuma neliela summa automātiski tiek novirzīta uzkrājumam. Tas nav liels solis vienā reizē, bet laika gaitā arī šādi sīkumi palīdz rezervei augt. “Naudas skola” uzsver, ka pat neliels, bet regulārs maksājums ļauj pakāpeniski izveidot drošības spilvenu.
Palielini summu tad, kad ikdiena to ļauj
Ja šobrīd vari atlikt tikai 10 eiro mēnesī, tas nav iemesls sev pārmest. Labāks ir mazs uzkrājums, kas tiešām veidojas, nekā ideāls plāns, kas visu laiku tiek atlikts.
Kad ienākumi pieaug, beidzas kāds kredīta maksājums, tiek atcelts lieks abonements vai izdodas samazināt kādu regulāru izdevumu, daļu no šīs summas var pievienot drošības spilvena maksājumam.
Piemēram, ja atcel neizmantotu abonementu par 7 eiro mēnesī, šo summu vari nepamanāmi pievienot uzkrājumam. Ja iepriekš atliki 10 eiro, turpmāk tie jau būs 17 eiro. Bez lielas dzīves pārkārtošanas.
Sākumā svarīgākais nav uzreiz sasniegt ideālo rezervi. Svarīgākais ir izveidot sistēmu, kas darbojas arī parastā, nevis tikai “perfektā” mēnesī.
Sāc ar šodienas uzdevumu
Drošības spilvenu var sākt veidot ļoti konkrēti: izveido atsevišķu vietu uzkrājumam, ieskaiti tajā pirmos 10 eiro un uzstādi regulāru maksājumu.
Pirmais mērķis var būt 50 eiro. Pēc tam – 100 eiro. Tālāk – viena mēneša obligātie izdevumi. Un tikai pēc tam pamazām var tuvoties lielākai rezervei.
Trīs līdz sešu mēnešu izdevumu drošības spilvens ir labs ilgtermiņa mērķis. Taču līdz tam nonāk pa vienam nelielam solim. Reizēm tieši pirmais desmitnieks ir svarīgākais, jo tas pārvērš domu par krāšanu reālā darbībā.
“Dzīvot gudrāk” ir finanšu padomu radio rubriku un rakstu cikls, kurā Radio SWH ētera personības vienkārši un saprotami skaidro ikdienišķas finanšu situācijas, dalās pieredzē un sniedz praktiskus padomus gudrāku lēmumu pieņemšanai. Radio rubriku un rakstu ciklu “Dzīvot gudrāk” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
