Iegāji veikalā pēc vienas praktiskas lietas, bet pie kases nonāc ar trim “ļoti izdevīgiem” pirkumiem. Neviens no tiem nebija plānā, toties visiem bija atlaide. Sarkana cenu zīme, liels “-40%” un sajūta, ka šādu piedāvājumu būtu muļķīgi palaist garām, ļoti ātri var pārvērst vajadzību pēc iepirkšanās par vēlmi izmantot “labo iespēju”.
Šo ikdienas iepirkšanās pašapmānu rubrikā “Dzīvot gudrāk” šķetina Radio SWH ētera personība Ieva Dzene. Veikals it kā saka: tu netērē, tu ietaupi. Taču, ja prece nemaz nebija vajadzīga, nauda no konta tik un tā aiziet.
Atlaides pašas par sevi nav problēma. Tās var palīdzēt nopirkt vajadzīgo lētāk – ziemas zābakus, kurus tiešām meklēji, bērnam nepieciešamu apģērbu, sadzīves tehniku, kas jau bija ieplānota, vai dāvanu, kuru tāpat būtu pircis. Problēma sākas brīdī, kad atlaide nevis palīdz atrast vajadzīgo, bet pati rada vēlmi pirkt.
Ja jaka maksāja 100 eiro, bet tagad maksā 60, tu neesi nopelnījis 40 eiro. Tu esi iztērējis 60. Tas nenozīmē, ka jaku nedrīkst pirkt. Tas nozīmē tikai vienu – lēmumu vajadzētu vērtēt pēc vajadzības un iztērētās summas, nevis pēc atlaides procenta.
Vispirms pajautā: vai es šo meklēju jau pirms atlaides?
Labs pirkums ar atlaidi parasti sākas vēl pirms atlaides ieraudzīšanas. Ja jau kādu laiku zināji, ka vajadzīgi ziemas zābaki, un tagad atrodas piemērots pāris par zemāku cenu, atlaide strādā tavā labā.
Pavisam cita situācija ir tad, ja iegāji veikalā pēc zeķēm, bet iznāci ar blenderi, sporta somu un vēl vienu pannu tikai tāpēc, ka visam bija “ļoti laba cena”. Tad, visticamāk, nevis tu atradi izdevīgu pirkumu, bet atlaide atrada tevi.
Pirms pirkuma ir vērts sev pajautāt: vai šī lieta bija manā galvā, sarakstā vai plānā jau pirms brīža, kad ieraudzīju atlaidi? Ja nē, lēmumu labāk piebremzēt.
“Gan jau noderēs” nav labs pirkuma pamatojums
Atlaižu laikā ļoti viegli sev pateikt: gan jau kādreiz noderēs. Tā šķiet droša frāze, jo tā neizklausās pēc impulsa. Tomēr bieži vien tā nozīmē, ka konkrēta pielietojuma patiesībā nav.
Labāks jautājums ir daudz tiešāks: kad es šo lietu lietošu? Nevis teorētiski, bet praktiski. Kurā situācijā? Cik bieži? Vai man jau nav līdzīga lieta mājās?
Ja uz šiem jautājumiem nav skaidras atbildes, pastāv liela iespēja, ka prece drīz dzīvos skapī kopā ar citiem “ļoti izdevīgajiem” pirkumiem. Un tad atlaide vairs nav izdevīgs darījums. Tā ir nauda, kas pārvērsta par lietu, kura aizņem vietu.
Pārbaudi, vai atlaide tiešām ir atlaide
Liels atlaides procents ne vienmēr nozīmē labāko cenu. Īpaši lielākiem pirkumiem ir vērts ātri pārbaudīt, cik tā pati vai līdzīga prece maksā citur.
Latvijā pārdevējam, pārdodot preces ar atlaidi vai izpārdošanas cenu, jānorāda arī “iepriekšējā cena” — tai jābūt zemākajai cenai, par kādu prece pārdota 30 dienas pirms izpārdošanas. PTAC arī atgādina, ka atlaides nedrīkst būt pastāvīgas, ilgstošas vai bieži rīkotas tā, ka tās rada maldinošu iespaidu par īpašu piedāvājumu.
Tomēr arī korekti norādīta atlaide automātiski nenozīmē, ka konkrētais pirkums ir izdevīgs tieši tev. Ja citā veikalā līdzīga prece bez īpašas kampaņas maksā gandrīz tikpat, lielais “-50%” uzraksts vairs neizskatās tik pārliecinoši.
Neskaiti “ietaupīto” naudu, skaiti iztērēto
Veikali bieži palīdz ieraudzīt, cik it kā esi ietaupījis. “Tu ietaupi 40 eiro” izklausās daudz patīkamāk nekā “tu iztērē 60 eiro”. Taču personīgajā budžetā svarīgāks ir otrais skaitlis.
Ja prece nebija vajadzīga, tad 40 eiro nav ienākums. Kontā tie neparādās. No konta pazūd 60 eiro.
Vienkāršs paņēmiens ir pirkumu pārsaukt godīgi. Nevis “ietaupīju 40 eiro”, bet “iztērēju 60 eiro par jaku”. Ja pēc šāda formulējuma pirkums joprojām šķiet labs, tas var būt pārdomāts lēmums. Ja sajūta mainās, iespējams, lēmumu vairāk vadīja atlaide, nevis vajadzība.
Ievies 24 stundu pauzi
Atlaides bieži strādā tieši tāpēc, ka liek rīkoties uzreiz. “Pēdējā iespēja”, “tikai šodien”, “preces skaits ierobežots” – šādi signāli rada sajūtu, ka vilcināšanās nozīmē zaudējumu.
Taču ne katrs pirkums ir jāizlemj tajā pašā brīdī. Ja tā nav pārtika vakariņām, neatliekama sadzīves vajadzība vai pēdējais riepu komplekts pirms sniega, atstāj pirkumu līdz rītdienai. Ieliec interneta veikala grozā, nofotografē preci veikalā vai pieraksti nosaukumu un cenu.
Ja nākamajā dienā prece joprojām šķiet vajadzīga, vari pie tās atgriezties. Ja par to vairs nedomā, iespējams, lielākais ietaupījums bija tieši nepirkšana.
Uz izpārdošanu ej ar sarakstu, nevis tikai ar noskaņojumu
Lielās izpārdošanas vislabāk strādā tad, ja zini, ko meklē. Bez saraksta ir ļoti viegli nopirkt vairākas “izdevīgas” lietas un beigās iztērēt divreiz vairāk, nekā bija plānots.
Sarakstam nav jābūt garam. Pietiek ar konkrētām pozīcijām: viens krekls, ziemas zābaki, dāvana mammai. Blakus vari pierakstīt arī maksimālo budžetu, piemēram, līdz 150 eiro.
Tad atlaides kļūst par instrumentu, nevis slazdu. Tās palīdz atrast vajadzīgo lētāk, nevis pierunā nopirkt to, kas nemaz nebija plānots.
Paskaties arī uz kvalitāti, izmēru un atgriešanas iespējām
Cena nav vienīgais jautājums. Pat ļoti lēta prece nav izdevīga, ja izmērs neder, kvalitāte ir vāja, krāsa nepatīk vai preci pēc tam nevar ērti atdot.
Pirms pirkuma pievērs uzmanību tam, vai prece tiešām atbilst vajadzībai. Apģērbam – vai der izmērs, materiāls un krāsa. Elektronikai – vai funkcijas tiešām ir vajadzīgas. Mājlietām – vai tām būs vieta un pielietojums. Dāvanai – vai tā tiešām derēs konkrētajam cilvēkam, nevis vienkārši bija ar labu atlaidi.
Internetā īpaši svarīgi ir pārbaudīt piegādes, atgriešanas un garantijas nosacījumus. Ja prece jāatgriež par savu naudu vai process ir sarežģīts, sākotnēji “lētā” cena var kļūt daudz mazāk izdevīga.
Izmanto trīs jautājumu filtru
Ieva Dzene rubrikā piedāvā ļoti vienkāršu pārbaudi, ko var izmantot pie jebkuras atlaides: vai es šo lietu meklēju jau iepriekš, vai es to tiešām lietošu un vai cena patiešām ir laba?
Šie trīs jautājumi nepasaka, ka neko nedrīkst pirkt. Tie palīdz atšķirt izdevīgu pirkumu no labi noformēta impulsa.
Ja uz visiem trim jautājumiem vari godīgi atbildēt “jā”, pirkums var būt labs darījums. Ja kaut kur atbilde ir neskaidra, vērts ieturēt pauzi.
Reizēm lielākais ietaupījums ir atstāt preci veikalā
Atlaide kļūst par ietaupījumu tikai tad, ja tā samazina cenu lietai, kuru tev tiešām vajag vai kuru tu apzināti plānoji pirkt. Ja prece nebija vajadzīga, tad arī liela atlaide nemaina faktu, ka nauda tiek iztērēta.
Nākamreiz pie sarkanas cenu zīmes apstājies uz desmit sekundēm. Pajautā sev: vai man to vajadzēja jau iepriekš, vai es to lietošu un vai šī cena tiešām ir laba?
Ja atbilde ir “jā”, pērc un priecājies par izdevīgu darījumu. Ja nē, iespējams, gudrākais lēmums ir atstāt preci veikalā un visu summu paturēt savā kontā.
“Dzīvot gudrāk” ir finanšu padomu radio rubriku un rakstu cikls, kurā Radio SWH ētera personības vienkārši un saprotami skaidro ikdienišķas finanšu situācijas, dalās pieredzē un sniedz praktiskus padomus gudrāku lēmumu pieņemšanai. Radio rubriku un rakstu ciklu “Dzīvot gudrāk” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
