“Peļņa būs liela, risks minimāls, viss droši. Tikai jārīkojas ātri.” Šāds piedāvājums var izklausīties ļoti vilinoši, īpaši tad, ja gribas, lai nauda aug ātrāk. Tomēr tieši šādā brīdī svarīgākais nav steigā piekrist. Svarīgākais ir uztaisīt pauzi.
Radio SWH dīdžejs Edgars Storm rubrikā “Dzīvot gudrāk” atgādina vienu no būtiskākajiem finanšu principiem – jo lielāka ir iespējamā peļņa, jo lielāks parasti ir arī risks. Tas nenozīmē, ka no ieguldījumiem jābaidās. Ilgtermiņā naudai jāļauj strādāt. Taču ir jāprot atšķirt saprotamu risku no solījuma, kurā viss izklausās pārāk skaisti, pārāk ātri un pārāk droši.
Latvijas Bankas finanšu pratības vietne “Naudas skola” skaidro, ka pirms ieguldīšanas jāizvērtē savas iespējas, mērķi un riska apetīte. Augstāks risks var sniegt lielāku peļņu, taču tas ir saistīts arī ar lielākām svārstībām un iespēju piedzīvot zaudējumus.
Liela peļņa nav problēma. Problēma sākas, ja risks tiek slēpts
Finansēs risks nav aizliegts vārds. Risks nozīmē, ka rezultāts nav pilnīgi drošs. Ieguldījums var pieaugt, var kristies, var prasīt ilgāku laiku, nekā sākumā šķita, un atsevišķos gadījumos var radīt zaudējumus.
Problēma sākas tad, ja kāds rāda tikai labo pusi. Ja piedāvā ļoti augstu peļņu, bet par risku runā miglaini vai saka, ka tā praktiski nav, tas ir pirmais signāls apstāties.
Normālā finanšu lēmumā tu saproti vismaz pamatus: kur nonāk nauda, kā rodas peļņa, kādi ir riski, kādas ir izmaksas un kas var notikt sliktākā scenārija gadījumā. Ja skaistu vārdu ir daudz, bet skaidru atbilžu maz, pauze ir labāks lēmums nekā pārskaitījums.
Sarkanais karogs nr. 1: nav skaidrs, kā rodas peļņa
Pirmais tests ir ļoti vienkāršs: vai piedāvājumu var izskaidrot parastā valodā?
Ja kāds sola, ka nauda mēnesī pieaugs par 20 vai 30 procentiem, loģisks jautājums ir. Kā tieši tas notiks? Vai peļņa rodas no uzņēmuma darbības, finanšu tirgiem, aizdevumiem, kriptoaktīviem, tirdzniecības algoritma vai vēl kā cita? Kas notiek, ja rezultāts nav tāds, kā solīts? Vai pastāv iespēja zaudēt daļu naudas?
Ja pēc sarunas joprojām nav skaidrs, kur nauda nonāk un kāpēc tai vajadzētu augt, tā nav tava vaina. Tas ir signāls nepirkt tikai tāpēc, ka otrs cilvēks runā pārliecinoši.
Finanšu piedāvājumam nav jābūt bērnišķīgi vienkāršam, bet tev ir jāsaprot tā būtība.
Sarkanais karogs nr. 2: tevi steidzina
Otrs tests: vai tev dod laiku padomāt?
Normāls finanšu lēmums nepazūd tikai tāpēc, ka tu gribi vienu vakaru apdomāties, pārbaudīt informāciju vai pajautāt viedokli kādam citam. Ja dzirdi “tikai šodien”, “vietas tūlīt beigsies”, “tagad vai nekad” vai “šī iespēja ir tikai izredzētajiem”, tas bieži nav par iespēju. Tas ir par spiedienu.
Spiediens strādā tāpēc, ka cilvēkam rodas bailes palaist garām labu darījumu. Taču finansēs bailes nokavēt ir slikts padomdevējs.
Jo vairāk tevi steidzina, jo vairāk vajadzīga pauze. Tā ļauj pārbaudīt uzņēmumu, salīdzināt piedāvājumu ar citiem risinājumiem un saprast, vai šāds risks vispār der tavai dzīves situācijai.
Sarkanais karogs nr. 3: tiek solīta garantēta liela peļņa
Trešais tests: vai tiek solīta garantēta liela peļņa?
Drošākiem risinājumiem parasti ir zemāka atdeve. Riskantākiem ieguldījumiem var būt lielāka iespējamā peļņa, bet tad jāpieņem arī lielākas svārstības un iespēja piedzīvot zaudējumus. Augstu peļņu nevajadzētu uztvert kā garantētu rezultātu.
Ja kāds sola tikai labo pusi un risku pasniedz kā gandrīz neesošu, tas ir nopietns brīdinājuma signāls. “Naudas skola” norāda, ka solījumi par lielu, ātru peļņu bez riska un uzstājīga mudināšana ieguldīt var liecināt par finanšu krāpšanu.
Tas nenozīmē, ka katrs ienesīgs ieguldījums ir krāpšana. Tas nozīmē, ka augstas peļņas solījums bez saprotama riska skaidrojuma ir jāpārbauda īpaši rūpīgi.
Pārbaudi, kas piedāvā ieguldījumu
Svarīgs jautājums ir arī tas, kas tieši tev šo iespēju piedāvā. Vai tas ir licencēts pakalpojumu sniedzējs? Vai uzņēmumu var pārbaudīt? Vai ir skaidrs nosaukums, reģistrācijas dati, kontakti un pakalpojuma noteikumi?
Latvijas Banka skaidro, ka informācija par Latvijā licencētiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, ir pieejama tās tīmekļvietnes sadaļā “Tirgus dalībnieki”. Ieguldījumu pakalpojumus ir tiesīga sniegt tikai sabiedrība ar atbilstošu Latvijas Bankas izsniegtu licenci vai tiesībām sniegt šādus pakalpojumus Latvijā.
Ja piedāvātājs izvairās no pārbaudāmas informācijas, steidzina, negrib, lai pats pārbaudi uzņēmumu, vai saziņa notiek tikai neformālā čatā, labāk apstāties.
Uzticēšanās svešiniekam internetā nav ieguldījumu stratēģija.
Neieguldi naudu, kuru drīz vajadzēs
Pat tad, ja piedāvājums šķiet saprotams un likumīgs, jāuzdod vēl viens jautājums: vai šī ir nauda, ar kuru drīkstu riskēt?
Īres nauda, pārtikas nauda, drošības spilvens, bērna izdevumi, auto remontam paredzēta summa vai tuvākajos mēnešos vajadzīgs uzkrājums nav piemērots riskantiem ieguldījumiem. Ja nauda drīz būs vajadzīga, tai nav jāatrodas vietā, kur tās vērtība var svārstīties vai kur līdzekļus nevar ātri atgūt.
“Naudas skola” pirms ieguldīšanas iesaka sakārtot pamata finanses, tostarp izveidot drošības spilvenu vismaz trīs mēnešu izdevumu apmērā un ieguldīt tādu naudu, kas nebūs vajadzīga tuvākajā laikā.
Tas palīdz pieņemt mierīgākus lēmumus un neļauj nonākt situācijā, kur ieguldījums jāpārdod sliktā brīdī tikai tāpēc, ka nauda pēkšņi vajadzīga ikdienai.
Trīs jautājumi pirms “ļoti izdevīga” piedāvājuma
Pirms jebkura piedāvājuma, kas izklausās īpaši ienesīgs, uzdod sev trīs jautājumus.
Pirmais: vai es saprotu, kā rodas peļņa? Ja skaidrojumu nevar saprast parastā valodā, labāk nesteigties.
Otrais: vai man dod laiku padomāt? Ja lēmums jāpieņem tūlīt, iespējams, ar mani strādā spiediena taktika.
Trešais: vai es varu atļauties šo naudu zaudēt? Ja atbilde ir “nē”, šī nauda nav piemērota riskantam ieguldījumam.
Šie jautājumi nepasaka, ka no iespējām jāatsakās. Tie palīdz atšķirt pārdomātu iespēju no piedāvājuma, kurā risks ir paslēpts aiz skaistiem solījumiem.
Pauze arī ir finanšu lēmums
Lielāka peļņa nav slikta. Arī risks nav slikts, ja tu to saproti un apzināti pieņem. Bīstami kļūst tad, ja risks tiek noklusēts, nomaskēts vai pasniegts kā kaut kas, par ko nav jāuztraucas.
Dzīvot gudrāk nenozīmē baidīties no ieguldījumiem. Tas nozīmē neļaut sevi aizraut ar piedāvājumu, kas izklausās pārāk labs, lai būtu tik vienkāršs.
Ja peļņa ir liela, jautā par risku. Ja viss tiek saukts par garantētu, jautā, kas tieši tiek garantēts. Ja tevi steidzina, paņem pauzi. Reizēm tieši pauze ir labākais finanšu lēmums.
“Dzīvot gudrāk” ir finanšu padomu radio rubriku un rakstu cikls, kurā Radio SWH ētera personības vienkārši un saprotami skaidro ikdienišķas finanšu situācijas, dalās pieredzē un sniedz praktiskus padomus gudrāku lēmumu pieņemšanai. Radio rubriku un rakstu ciklu “Dzīvot gudrāk” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
