Latvijas sieviešu volejbola izlase pēc 29 gadu pārtraukuma atgriezās Eiropas čempionāta finālturnīrā un turnīru noslēdza ar uzvaru pār Ungāriju. Dolotova atceras, ka pirms aptuveni desmit gadiem pret spēcīgām komandām viens no mērķiem bijis savākt vismaz desmit punktus, bet tagad valstsvienība laukumā dodas pēc uzvaras.
Par šo izaugsmi un pieredzēto čempionātā raidījumā “Vakara sporta stunda” stāsta izlases kapteine Paula Nikola Ņečiporuka un ilggadējā valstsvienības spēlētāja Elvita Dolotova.
Jau pirmā spēle pret spēcīgo Turciju devusi komandai sajūtu, ka arī uz Eiropas lielās skatuves iespējams cīnīties. Ņečiporuka atzīst – ar katru nākamo maču augusi arī spēlētāju pārliecība:
“Pirmajā spēlē pret Turciju mēs laikam sapratām, ka varam spēlēt. Ar katru spēli ņem līdzi arvien lielāku pārliecību.”
Tāpat volejbolistei šķitis, ka turnīra gaitā mainījusies arī pretinieču attieksme. Latvijas izlase vairākos setos spējusi turēt līdzīgu rezultātu, tāpēc konkurentēm nācies valstsvienībai pievērst arvien lielāku uzmanību.
Ambīcijas desmit gados mainījušās
Dolotovai ir iespēja pašreizējo izlasi salīdzināt ar valstsvienību pirms aptuveni desmit gadiem. Tolaik starptautisku spēļu bijis ievērojami mazāk, arī iespējas aizvadīt pārbaudes mačus pret spēcīgiem pretiniekiem bijušas ierobežotas.
“Agrāk – tu ej uz spēli un gandrīz jau saproti, ka būs zaudējums. Uzdevums bija – pret šo komandu mums jādabū vismaz desmit punkti,” atceras Dolotova. Tagad, viņasprāt, situācija ir būtiski mainījusies:
“Tagad mēs ejam tikai un vienīgi uz uzvaru.”
Daudzām Latvijas spēlētājām Eiropas čempionāts vienlaikus nozīmējis strauju lēcienu pavisam citā konkurences līmenī. Ņečiporuka norāda, ka daudzas volejbolistes ikdienā spēlē Latvijā vai tikai nesen devušās uz ārvalstu klubiem, tāpēc vairākām šāda līmeņa mači bijuši jauna pieredze. Vienlaikus čempionāts var pavērt jaunas iespējas – spēlētājas nonāk plašākas publikas un skautu redzeslokā.
Pēdējā spēle, par kuru komanda nezināja
Īpašs šis čempionāts bija Dolotovai – mačs pret Ungāriju kļuva par viņas pēdējo spēli Latvijas izlasē. Pirms tās par lēmumu zinājis vien valstsvienības galvenais treneris.
“Es negribēju uzlikt meitenēm vēl kaut kādu papildu atbildību, lai viņām nebūtu satraukuma, jo man pašai bija ļoti liels satraukums,” stāsta Dolotova. Vēlāk viena no komandas biedrenēm viņai pat jautājusi, kāpēc par lēmumu nav pateikusi iepriekš – tad būtu centusies nospēlēt vēl labāk.
Arī Ņečiporukai no čempionāta īpaši atmiņā palikusi atmosfēra un Turcijas līdzjutēji, kuri pēc Latvijas spēles pret mājiniecēm sākuši just līdzi arī Latvijas komandai. “Zāle, atmosfēra, laikam arī turku fani, kuri nāca par mums fanot, jo mums izdevās iekrist viņiem sirdīs,” viņa saka.
Savukārt Dolotovai atmiņā paliks gan pirmā spēle pilnu tribīņu priekšā, gan pēdējais mačs. Pēdējā mača ceturtajā setā Latvijas izlase atspēlēja sešas mačbumbas un uzvarēja ar 33:31. “Man noteikti paliks arī pēdējā spēle – mana pēdējā spēle. Ceturtajā setā viss jau bija skaidrs, ka mēs zaudēsim, bet mēs izvilkām to spēli,” atceras sportiste.
Pilnu raidījumu “Vakara sporta stunda” klausies un skaties ierakstā!
