Kūdras izmantošana ir saistīta ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, tāpēc, pieaugot klimata un vides prasībām, tai tiek meklēti aizstājēji. Taču profesionālajā stādu audzēšanā kūdrai pašlaik nav līdzvērtīgas, plaši izmantojamas alternatīvas – tā nodrošina audzētājiem prognozējamu rezultātu, bet citiem materiāliem vēl jāpierāda sevi reālā ražošanā. Vienlaikus nozarei būtiski ir noskaidrot, kādas ir faktiskās emisijas tieši Latvijas apstākļos.
“Radio SWH TV” raidījumā “Latvija zinātnē”, kas top sadarbībā ar “Rietumu Banku” un Latvijas Universitātes (LU) fondu, par kūdras nākotni diskutē Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere, Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš un LU profesors un vadošais pētnieks Normunds Stivriņš.
“Tas ir mūsu Latvijas zelts”
Krīgere kūdru sauc par “Latvijas zeltu” un uzsver tās nozīmi pārtikas audzēšanā. “Tā ir neatņemama pārtikas ķēdes sastāvdaļa, ko daudzi neapzinās, un bez tās diemžēl iztikt pagaidām pasaulē mēs nevaram,” viņa saka.
Latvijas kūdras nozīme sniedzas tālu ārpus valsts robežām – Krīgere norāda, ka 93 procenti Latvijā iegūtās kūdras tiek eksportēti. Taču līdzās kūdras ekonomiskajai nozīmei arvien būtiskāks kļūst jautājums par tās ietekmes uz klimatu novērtēšanu.
Eksperte skaidro, ka gadījumos, kad nav savu pētījumu, aprēķinos tiek izmantoti starptautiskajās vadlīnijās paredzēti emisiju faktori, taču tie ne vienmēr precīzi raksturo Latvijas klimatiskos apstākļus. Tāpēc nozarei ir svarīgi vietējie, zinātniski pārbaudīti dati.
Šeit nozares intereses satiekas ar zinātni. Stivriņš kopā ar kolēģiem pašlaik pēta oglekļa dioksīda apmaiņu kūdras teritorijās, salīdzinot procesus SIA Laflora kūdras ieguves laukā un dabiskā purvā. Šādi Latvijas apstākļos iegūti dati nākotnē var palīdzēt precīzāk raksturot faktisko situāciju, taču pētījums vēl turpinās un rezultātiem vispirms jāiziet zinātniskā pārbaude.
Stivriņš uzsver, ka pētnieka uzdevums nav iegūt vienai vai otrai pusei vēlamu rezultātu: “Kādi skaitļi būs, tādi būs.” Oglekļa dioksīda apmaiņu ietekmē vairāki apstākļi, tostarp ūdens līmenis, drenāžas dziļums, veģetācija un mikroorganismu darbība.
Stādu audzētājiem vajadzīgs prognozējams rezultāts
Vītoliņš kūdras nozīmi profesionālajā stādu audzēšanā raksturo vēl tiešāk: “Tā ir visa dzīve. Tā ir visa bāze, uz kā mēs strādājam.”
Viņš skaidro, ka kūdra audzētājiem nodrošina vidi, kurā iespējams iegūt prognozējamu rezultātu. Profesionālā audzēšanā nepietiek ar to, ka augi konkrētā materiālā teorētiski spēj izaugt – audzētājam jāspēj paredzēt, cik augu izdosies izaudzēt, cik tas maksās un kādu produkcijas apjomu būs iespējams piedāvāt.
Raidījumā tiek minētas dažādas kūdras aizstāšanas iespējas, piemēram, koksnes šķiedra, niedres, komposts, akmensvate un citi materiāli, taču katram ir savas īpašības un ierobežojumi. Turklāt Vītoliņš norāda, ka audzētāji strādā ar simtiem dažādu augu sugu, tāpēc materiāls, kas veiksmīgi aizstāj kūdru, piemēram, tomātu vai gurķu audzēšanā, ne vienmēr būs piemērots citām sugām. Katrai nepieciešama sava, praksē pārbaudīta audzēšanas recepte.
Arī Stivriņš norāda uz mēroga problēmu – pētījumos iespējams atrast materiālus, kas spēj daļēji aizstāt kūdru, taču nākamais izaicinājums ir panākt, lai risinājums darbotos arī ekonomiski un būtu izmantojams lielā ražošanas apjomā.
Kad alternatīva patiešām kļūst par alternatīvu?
Vītoliņš uzsver, ka jaunu materiālu meklēšana ir nepieciešama un tajā jāsadarbojas zinātniekiem, ražotājiem un audzētājiem, taču risinājumam jābūt izmantojamam arī ražošanas mērogā.
“Es saprotu ar prātu, ka alternatīvas ir iespējamas, bet tas ir jādara ar saprātu, pakāpeniski. Un atcerieties – tā tiešām būs alternatīva tikai tad, kad tā man nonāks siltumnīcā,” saka Vītoliņš.
Diskusijā tiek skarts arī kūdras dzīves cikls pēc tās izmantošanas audzēšanas substrātos. Vītoliņš norāda, ka kopā ar izaudzēto augu kūdra nonāk dārzā un turpina savu “dzīvi” augsnē, savukārt Krīgere tās atgriešanos augsnē min kā vienu no argumentiem, runājot par kūdras vietu aprites ekonomikā.
Kūdrai alternatīvas tiek meklētas, taču raidījuma diskusija izgaismo galveno izaicinājumu – ar daudzsološu rezultātu laboratorijā vai izmēģinājumos vien nepietiek. Lai jauns materiāls patiešām spētu aizstāt kūdru, tam jādarbojas arī siltumnīcā un jāļauj audzētājam iegūt prognozējamu rezultātu.
Radio SWH TV raidījums “Latvija zinātnē” iepazīstina ar Latvijas zinātniekiem, pētniekiem un inovatoriem, kuru idejas un sasniegumi veido nākotnes tehnoloģijas un risinājumus, vienlaikus atklājot zinātni kā aizraujošu un cilvēcīgu procesu. Sarunas ar zinātniekiem top sadarbībā ar Rietumu Banku – izcilība nekad nav nejaušība. Zinātniekus atbalsta Latvijas Universitātes fonds. Raidījums Radio SWH TV ēterā skatāms ceturtdienās plkst. 20.00, savukārt atkārtojums – svētdienās plkst. 15.00.
