Sākt kustēties ir labi, taču no mazkustīgas ikdienas uzreiz mesties desmit kilometru skrējienā var nebūt labākā doma. “Radio SWH TV” raidījumā “Latvija zinātnē”, kas top sadarbībā ar “Rietumu Banku” un Latvijas Universitātes (LU) fondu, LU pētniece Zane Ruža, sertificēta fizioterapeite Elizabete Gapone un Latvijā un Eiropā sertificēta sporta ārste Sandra Rozenštoka skaidro, kā nepāršaut pār strīpu ar fizisko slodzi, kāpēc svarīga ir kustību dažādība un ko sportošanā var dot tehnoloģijas un mērījumi.
Profesionāls sportists un cilvēks, kurš kustas veselības dēļ, nav liekami vienā plauktā – atšķiras gan viņu mērķi, gan prasības pret slodzi un tās kontroli. Taču vienlīdz svarīgi ir ikvienam nepārvērtēt to, kam ķermenis konkrētajā brīdī ir gatavs. Īpaši tas attiecināms uz cilvēkiem, kuri nolēmuši mazināt mazkustīgu dzīvesveidu un uzsākuši sportot bez īpašām zināšanām un iepriekšējās fiziskās sagatavotības.
“Ļoti bieži cilvēki nolemj sākt skriet. Nevis sākt lēnām, pakāpeniski, uzreiz skriet 50 minūtes vai 10 kilometrus,” ar praksē redzēto dalās Gapone.
Pie fizioterapeita šādi cilvēki nereti nonāk ar sūdzībām. Problēmas var rasties, ja no nelielas fiziskās aktivitātes pārāk strauji pāriet uz slodzi, kurai organisms vēl nav gatavs. Svarīgi ir slodzi palielināt pakāpeniski un pievērst uzmanību arī tam, kā kustības tiek izpildītas.
Mērķu sasniegšanai būtiski izvērtēt un pielāgot slodzi – pārāk viegli treniņi nedos vēlamo rezultātu. Rozenštoka stāsta, ka, testējot cilvēkus, nereti nākas secināt: “Tā slodze, ko jūs darāt, ir jūsu komforta zona.” Proti, cilvēks kustas, taču slodze vairs nav pietiekama, lai viņu trenētu un attīstītu.
Būtiski ir sabalansēt gan izturības slodzi, gan spēka treniņus, gan kustību ikdienā. Tādējādi būtiski ir ne tikai nepārcensties, bet arī izvēlēties tādu slodzi, kas atbilst cilvēka spējām un mērķiem.
Kad ar sajūtām vien nepietiek
Atrast robežu starp pārāk lielu un pārāk mazu slodzi ne vienmēr ir vienkārši. Te var palīdzēt mērījumi un tehnoloģijas – tie ļauj pamanīt to, ko cilvēks pats pēc sajūtām ne vienmēr spēj novērtēt.
Ruža uzsver, ka mazkustīgam cilvēkam fitnesa pulkstenis ne vienmēr ir obligāts. Vispirms svarīgi sākt kustēties, sasniegt pietiekamu fizisko aktivitāšu līmeni un sajusties labāk. “Mazāk sēdi, vairāk kusties,” viņa rezumē. Precīzāki dati kļūst nozīmīgāki, pieaugot aktivitātes apjomam vai parādoties konkrētākiem sportiskajiem mērķiem.
Sportā iespējams izmantot arī daudz specifiskākus mērījumus. Rozenštoka stāsta par pētījumiem bobslejā un kamaniņu sportā, kuros pulksteņu un pulsometru vietā izmantoti ar sensoriem aprīkoti zobu sargi. Ar tiem iespējams sekot galvas kustībām dažādos virzienos un rotācijām, kā arī daudz precīzāk analizēt to, kas ar sportistu notiek trasē katrā virāžā.
Tehnoloģijas var palīdzēt arī rehabilitācijā, objektīvāk parādot, vai cilvēks patiešām atgūst spēku un virzās uz priekšu. Rozenštoka šādās ierīcēs un sensoros saskata lielu potenciālu – tie ļauj nepaļauties tikai uz sajūtām, bet datos redzēt, vai spēka spējas patiešām pieaug.
Bērnam jābūt spēcīgam ne tikai savā sporta veidā
Īpaši rūpīgi slodze jāvērtē bērnu un jauniešu sportā. Augot un mainoties organismam, uzmanība jāpievērš ne tikai sasniegumiem konkrētajā sporta veidā, bet arī vispārējai fiziskajai sagatavotībai un tam, kā jaunais sportists jūtas.
Rozenštoka uzsver – ja parādās sāpes vai citas sūdzības, tās nevajadzētu noklusēt un gaidīt, līdz problēma kļūst nopietna. Ielaista problēma var nozīmēt ilgāku atveseļošanos, traucētu kustību un nepieciešamību uz laiku izkrist no sporta.
“Lai sasniegtu rezultātus kādā sporta veidā, jābūt spēcīgam savā ķermenī. Jābūt sabalansētībai,” uzsver Gapone.
Taču tikpat svarīgi ir ne tikai vērtēt jaunā sportista fizisko sagatavotību, bet arī ieklausīties viņā pašā. “Galvenais – uzklausīt jauniešus, iedrošināt nebaidīties runāt,” uzsver Ruža. Viņasprāt, jaunajam sportistam par savām problēmām un mērķiem jārunā gan ar treneri, gan vecākiem, veidojot sadarbību starp visām trim pusēm.
Vienlaikus bērnībā nevajadzētu visu fizisko aktivitāti sašaurināt līdz vienam sporta veidam. Ruža mudina izmēģināt daudz dažādu aktivitāšu un izbaudīt kustēšanos.
Radio SWH TV raidījums “Latvija zinātnē” iepazīstina ar Latvijas zinātniekiem, pētniekiem un inovatoriem, kuru idejas un sasniegumi veido nākotnes tehnoloģijas un risinājumus, vienlaikus atklājot zinātni kā aizraujošu un cilvēcīgu procesu. Sarunas ar zinātniekiem top sadarbībā ar Rietumu Banku – izcilība nekad nav nejaušība. Zinātniekus atbalsta Latvijas Universitātes fonds. Raidījums Radio SWH TV ēterā skatāms ceturtdienās plkst. 20.00, savukārt atkārtojums – svētdienās plkst. 15.00.
