Vai Latvija izmanto iespējas, ko dod Eiropas Savienība? Radio SWH un Radio SWH TV raidījuma “Eiropa tepat” pirmajā epizodē runājam par to, kā ideju pārvērst uzņēmumā, kur meklēt Eiropas atbalstu un ko skolēniem dod Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programma.
Dzirdot vārdus “Eiropas Savienība”, mēs bieži domājam par tāliem lēmumiem Briselē un gariem dokumentiem. Taču “Eiropa tepat” sākas ar domu, ka Eiropa ir mūsu skolās, jaunos uzņēmumos, infrastruktūrā un ikdienas izvēlēs. Raidījuma mērķis ir runāt par to, kā Eiropas lēmumi un atbalsts kļūst par reālām iespējām ikvienam, ko mums Latvijā dod Eiropa un ko varam dot Eiropai mēs.
Raidījumu vada Madara Kivkucāne. Pirmajā daļā studijā viņa sarunājas ar Latvijas Zinātnes padomes programmas “Apvārsnis Eiropa” Nacionālā kontaktpunkta pārstāvi Mariju Plotnieci par to, kā drosmīgu ideju pārvērst uzņēmumā un orientēties Eiropas finansējuma kartē. Otrajā daļā raidījums dodas uz Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu jaunā mācību gada atklāšanu, kur jaunieši rāda, kā Eiropas vērtības var iedzīvināt jau skolas solā, un pēc tam studijā šo tēmu turpina skolotāja un skolniece, kuras programmā darbojas.
Latvija joprojām neizmanto savu potenciālu
Uz jautājumu, vai Latvija Eiropas piedāvātās iespējas izmanto pilnvērtīgi, Marija Plotniece atbild atklāti: “Mēs neizmantojam mūsu potenciālu.” Eiropas inovāciju rādītājos Latvija ir 25. vietā no 27 valstīm, un viņasprāt, tāds rezultāts nevienam nešķiet cienīgs.
Iemeslu viņa saredz nevis vienkārši apstākļos, bet attieksmē: tā ir ambīcija vai, gluži otrādi, bailes riskēt. Marija to ilustrē ar uzņēmējiem pazīstamu situāciju. Dažkārt simts reizes pārtaisām logo, bet ar klientu vēl neesam pārrunājuši, vai produkts kādam vispār vajadzīgs. Tā mēs tālāk neaizejam, un perfekcionisms traucē.
Tajā pašā laikā Marija redz iespēju pasaulei piedāvāt ko unikālu. Šobrīd Latvijas stiprā puse ir aizsardzības tehnoloģijas, un tur noder kopums: droni ir labs piemērs, jo vienā ierīcē ir gan aparatūra, gan programmatūra. Tas ir produkts, ko ir vērts eksportēt.
Sākt vajag ar problēmu, nevis ar naudu
Frāze “iegūt Eiropas finansējumu” bieži nozīmē, ka kāds iedos naudu. Marija iesaka sākt citur. Vispirms jāsaprot, vai produktam ir pielietojums, vai ir problēma, kuru kādam vajag atrisināt, tad vai ir tirgus un vai ir komanda, kas to spēs izdarīt. Citādi var izdomāt jebko, piemēram, dakšiņu ar trim zariem. Inovatīvi, bet kam tā vajadzīga?
Ceļu viņa iesaka iet pa pakāpieniem: sākt ar nelielu vaučeru, tad vietējo inkubatoru, izmantot valsts finansējuma programmas un tikai pēc tam doties uz Eiropas finansējumu. Un jau no pirmās dienas jādomā par eksportu. Latvija ir labs tirgus, kur pārbaudīt produktu un uztaisīt pilotu, bet ar to nepietiek.
“Mums netrūkst tikai naudas. Mums trūkst padomu,” stāsta Marija Plotniece.
Pēc Marijas vārdiem, uzņēmēji bieži nesaprot, kurp iet, un viņiem vajag kādu, kas palīdz sastādīt ceļa karti. Šeit palīdz konsultanti, eksperti un investori.
Nauda nav vienīgais atbalsts
Eiropas atbalsts ir daudz plašāks par naudu. Ir arī nefinansiālais atbalsts, koučings, mentorings un zināšanas, bet līdzās tam investori, granti un vaučeri. Marija aicina šo nefinansiālo ieguvumu noteikti izmantot.
Kā piemēru viņa min uzņēmumu “PrintyMed”, kas strādā ar zirnekļa zīdu (spider silk). Viņai patīk šis stāsts, jo tajā viss ir secīgi: vispirms spin-off sadarbībā ar universitāti, tad finansējums no Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT), bet nesen uzņēmums ieguva Eiropas Inovāciju padomes pirmsakceleratora balvu, pēc Marijas teiktā, ap pusmiljonu eiro. “Tas stāsts ir ļoti secīgs,” viņa saka. Sākumā bija mazāks atbalsts, un tad var redzēt, kā uzņēmums aug.
Inovācija var būt arī pakalpojums
Zirnekļa zīds un orgāni klausītājam reģionos var šķist ļoti tāls stāsts. Marija piekrīt, ka ne visiem jādomā par izgudrojumu, un min divus ceļus. Pirmkārt, pašam nav obligāti jārada kaut kas jauns. Eiropas projektos var kļūt par konsorcija daļu: ja tev ir zināšanas vai pieredze, ko ienest projektā, vari kā no kataloga izvēlēties kādu no esošajiem projektiem un tam pievienoties. Latvijas organizācijas Eiropas projektos pārsvarā ir partneri, nevis koordinatori. Tāpēc šādi var sākt ceļu uz Eiropas naudu, arī reģionos, kur ir universitātes un tehnikumi, un tas, kas notiek reģionos, nav jānovērtē par zemu.
Otrkārt, nav visu laiku jādomā, ka jārada radikāla inovācija, jo, būsim atklāti, tā sanāks ne visiem. Pareizais jautājums ir nevis “kā piesaistīt finansējumu”, bet “kuru problēmu es gribu risināt”. Tad jāatrod labākais klients, un tas ir cilvēks, kurš problēmu apzinās, jau meklē risinājumu un jau par to maksā, bet nav apmierināts. Tieši tur var rasties unikalitāte, un tā var būt arī pakalpojuma inovācija.
Labākais klients ir tas, kurš problēmu apzinās, jau meklē risinājumu, jau par to maksā, bet nav apmierināts.
Savu piemēru Marija zina no ikdienas. Viņai ir divi deviņus gadus veci bērni, dvīņi, un daudz pulciņu, tāpēc ir ārkārtīgi grūti ikdienā visu laiku būt par šoferi. Privātu šoferi vai draugu palīdzību var sarunāt, bet drošas iespējas nebija: kā uzticēt bērnu svešam cilvēkam, nezinot, kā brauciens beigsies? Kopā ar vīru viņa izdomāja risinājumu. Braucienus var vērot tiešsaistē un dzirdēt, tie tiek ierakstīti, un vadītāji tiek pārbaudīti.
Tieši tāpēc šis piemērs Marijai ir svarīgs: viņi vispirms atrada problēmu. Bez reklāmas pakalpojuma sākumu gaida vairāk nekā 300 ģimeņu, pieteikušies ap 100 šoferu. Tā ir platforma, tāpēc piedāvājumam un pieprasījumam jābūt līdzsvarā: ģimenēm nedrīkst būt pārāk dārgi, šoferiem jābūt izdevīgi. Komanda ir viena no 14 visā Eiropā, kas saņēma Techstars atbalstu, un Marija piebilst, ka tie nav pāris tūkstoši eiro.
Kur sākt?
Ko darīt tālāk, kad produkts, tirgus un komanda ir skaidri un prezentācija gatava? Marija saka, ka vispirms cenšas parādīt, kur klients pats var atrast informāciju. Neviens vairs nelasa simt lappuses par katru programmu, tāpēc svarīgāk ir iet pie cilvēkiem, kuriem ir gadu pieredze ar programmām un kuri zina, kas notiek patiesībā.
Konkursus var meklēt Eiropas Komisijas Funding & Tenders Portal, kur ar filtriem var atrast programmu un pēc tam aprunāties ar atbildīgo kontaktpersonu savā valstī. Palīdzēt var arī Eiropas inovāciju konsultantu tīkls, jo ne visus projektus var uzrakstīt paši. Var izveidot foršu tehnoloģiju, bet nepasacīt to vārdos, un tad palīdz cilvēki, kuri zina, kā to darīt. Šāds tīkls darbojas visā Eiropā, tāpēc nav jāaprobežojas tikai ar Latviju.
Eiropas programmu ir ļoti daudz, un tikai viena no tām ir “Apvārsnis Eiropa”. Ir vēl aptuveni 40 citas, un visu par visām zināt nav iespējams. Tāpēc kontaktpunkti strādā pēc principa, ka “nav nepareizu durvju”: var nākt pie jebkura speciālista, un viņš norādīs, pie kā iet tālāk. Marija sākumā iesaka vērsties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) vai Latvijas Zinātnes padomes “Apvārsnis Eiropa” Nacionālajā kontaktpunktā. Tur palīdz izvērtēt, vai idejā ir potenciāls.
Viņa piebilst, ka ir arī mākslīgā intelekta rīki, kas palīdz analizēt ideju un piedāvā programmas, kur pieteikties, taču vienalga jāsaprot, vai programma der un kādi “slepenie akmentiņi” jāzina. Ja to dari pirmo reizi, tas nav ne viegli, ne grūti, un forši, kad kāds var paturēt roku. “Mēs esam tie, kuri ir gatavi paturēt roku,” saka Marija.
Vēstnieku skolas: 95 skolas, 35 000 skolēnu
Tālāk raidījums dodas uz skolas solu. Mēs esam Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, kur notiek Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu jaunā mācību gada atklāšana. Pasākumā ir vairāk nekā 300 jauniešu ar skolotājiem no visiem Latvijas novadiem. Programma Latvijā darbojas jau 11. gadu, un tajā piedalās 95 skolas un 35 000 skolēnu.
Šajā pasākumā tika izziņots, ko jaunieši darīs gada laikā: stundas kopā ar Eiropas Parlamenta deputātiem, paši veidoti plāni un ideju ieviešana, kā arī došanās pie draugiem uz Strasbūru, Igauniju un Lietuvu. Jaunieši mācījās arī par Eiropas Savienību, daudzgadu budžetu, institūcijām un jauniešu iespējām, tostarp par to, kā piesaistīt Eiropas finansējumu savām idejām un kā iesaistīties nevalstiskajās organizācijās. Šogad uzmanības centrā ir tas, ko dara Eiropas Savienība, kādi ir galvenie lēmumi, kā līdz tiem nonāk un kā jaunieši var tos ietekmēt.
Pasākumā raidījums runā ar vairākiem vēstniekiem. Patrīcija ir vēstniece pirmo gadu un cer savākt punktus un kopā ar savu grupiņu aizbraukt uz Eiropas Parlamentu. Lai tur nokļūtu, jāuzraksta dokuments, jāsavāc sevi, jāparāda drosme un interese vairākās aktivitātēs. Politiķiem viņa ieteiktu domāt par izglītību un par vairāk iespējām jauniešiem mācīties, piemēram, Erasmus programmās, kur ir stipendija un var gūt lielu gandarījumu.
Roberts no Rucavas pamatskolas trīs gadus bija vēstnieks, bet šogad programmā ir pirmo gadu kā skolotājs. Skolēnam tā ir iespēja uzzināt daudz jauna un aizbraukt uz Briseli un Strasbūru, bet skolotājam iespēja iedot jauniešiem dzirksteli.
Babītes vidusskolas vēstniece programmā ir pirmo gadu un uzskata, ka jauniešiem jāsaprot viena lieta.
“Politika ir visur. Tā ir gan izglītībā, gan veselībā, gan ekonomikā.”
Tā ietekmē visus dzīves aspektus, tāpēc ir svarīgi par to interesēties un būt izglītotam, lai vari cīnīties par to, kas tev ir vissvarīgākais. Viņai pašai svarīgākās tēmas ir vienlīdzība un civiltiesības, kā arī veselība un izglītība. Viņa vēlas, lai politika kļūst labāka, jo mēs paši esam ietekmēti no savas politikas.
Ko programma dod skolēniem
Studijā par programmu stāsta Rīgas Centra humanitārās vidusskolas skolotāja Ilona Ceļmalniece un Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma audzēkne, Eiropas Parlamenta vēstniece Elēna Šteina.
Elēna skaidro, ka Eiropas aktuālie jautājumi caur vēstniekiem nonāk skolās, lai jaunieši zinātu, kas notiek Eiropā. Viņas skola, piemēram, iesaistīja jauniešus vēlēšanu simulācijā, un nesen pie viņiem nedēļu viesojās Lietuvas skola, kad visas aktivitātes bija saistītas ar demokrātiju. Programma ir ārpusstundu un brīvprātīga, un darba ir daudz, bet vēstniekiem tas patīk un viņi paši grib iesaistīties.
Skolotāja Ilona programmā iesaistījusies tāpēc, ka viņai pašai ir svarīga atbildība par sabiedrību, kurā dzīvojam, un viņa grib, lai šī atbildības sajūta veidojas arī jauniešiem. Viņasprāt, programma dod izpratni par to, kā demokrātija strādā ne tikai kaut kur tālu Briselē vai Strasbūrā, bet ikdienā skolas dzīvē. Otra lieta ir līdzdalības pieredze praktiskā veidā, ko skolas procesā bieži grūti ieliekt 40 minūšu kastītē. Vēstījumu par to, kāpēc svarīgi būt brīvā valstī un brīvā Eiropā, skolēni nes tālāk saviem skolasbiedriem un reizēm arī vecākiem.
Elēna atzīst, ka programmā ir trīs gadus un reizēm domājusi, kāds tad ir ieguvums, taču šogad sapratusi, ka lielākais ir pašu izaugsme kā personībām. To, ko dara parlamentā, organizējot pasākumus un rakstot projektus, stundās neiemācās. Vēstnieki mācās vadīt, sevi pasniegt un komunicēt ar citiem, un viņiem bijusi arī televīzija un intervijas. Citiem jauniešiem braucieni ir vienīgā iespēja kaut kur aizceļot, un to var apvienot ar politiku un demokrātiju. Vēl viņa izceļ komandu: brīvajā laikā vēstnieki sēž klasē un spriež, ko varētu uzlabot.
Ilona uzsver, ka jauniešiem tā ir iespēja just, ka viņi tiek sadzirdēti. Viņi tiekas ar lēmumu pieņēmējiem, var klātienē uzdot jautājumu Eiropas Parlamenta deputātam un saņemt atbildi, un jaunietis ierauga, ka politika nav kaut kur tālu citur. Tas arī palīdz nebaidīties runāt: Strasbūrā jaunieši uzstājas angļu valodā 700 citu jauniešu priekšā, bet Helsinkos un Tallinā reģionālajos pasākumos prezentēja paši savu veidoto produktu un guva ļoti labas atsauksmes. Skolotājam savukārt svarīgi, ka jaunieši satiek līdzīgi domājošos, un daļa vēlāk savu karjeru saista ar diplomātiju, starptautiskajām attiecībām vai tiesību zinātni.
Savu viedokli vēstnieki cenšas likt dzirdēt sociālajos tīklos: Instagram, Facebook un TikTok, kur rāda, ko dara. Katru gadu komandas raksta projektu par aktuālu tēmu, pēdējos gados tā ir bijusi drošība un valsts aizsardzības mācība. Paveikto apkopo grāmatā.
Skolām, kas grib pievienoties, Ilona iesaka sazināties ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā. Birojs katru gadu mācību gada sākumā rīko tikšanās gan jaunajām skolām, gan tām, kas programmā ir ilgi un grib satikties atkal. Interesentus gaida ar atplestām rokām, un skolām tā ir iespēja sadarboties ar citām skolām.
Šis saturs ir daļa no projekta EUCONNECTLV, ko līdzfinansē Eiropas Savienība programmas IMREG ietvaros.
