Mūsdienās, kad viss strauji plūst un mainās, ir pietiekami nozīmīgi būt gudriem, domājot par savām finansēm. Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” Lauris Mencis, kurš ir “Swedbank Latvija” valdes priekšsēdētājs, iesaka vienkāršus un praktiskus padomus tramīgam cilvēkam – ko darīt ar naudas līdzekļiem šajā raibajā laikā, lai pasargātu ne tikai sevi, bet arī savu ģimeni.
Daudzi šajā laikmetā jūtas gana nemierīgi, kāds būtu profesionāļa ieteikums, lai tramīgi cilvēki (un ne tikai) justos droši naudas ziņā? “Drošības spilvens neparedzētiem gadījumiem – tāds ļoti likvīds – trīs mēneša ienākumu apjomā,” stāsta Mencis. Ideālā gadījumā drošības spilvens varētu būt trīs līdz sešu mēnešu ienākumu apmērā, kas tiek turēts rezervē neparedzētiem apstākļiem.
“Tad, protams, pārliecināties, ka otrā pensiju līmenī ir pareizais plāns atbilstoši tam savam dzīves ciklam. Tad, protams, arī, ņemot vērā ilgtermiņa un labklājības uzkrājuma veidošanu, arī noteikti izmantot tās iespējas, ko piedāvā trešā līmeņa instruments caur nodokļu atlaidēm, un ja vēl tajā piedalās darba devējs, tad vēl labāk,” viņš norāda.
Vēl viens ieteikums ir arī parūpēties par savas mājsaimniecības drošību, piemēram, apdrošinot īpašumu pret uguns nelaimēm. “Skatoties kāds ir mājsaimniecības sastāvs, kas ir pelnītājs, arī padomāt par to sliktāko gadījumu,” turpina Mencis. Arī šajā gadījumā var palīdzēt konkrēti apdrošināšanas produkti. “Tas ir tas, ko var izdarīt katrs pats – tam neviens netraucē. Pārliecināties, ka tā bāze ir kārtībā,” viņš paskaidro.
Kad visas pamata lietas ir apdomātas un sakārtotas, var ķerties klāt arī papildus investīciju iespējām. “Ja veidojas brīvā naudas plūsma, ieguldīt jau riskantākos vai cita veida instrumentos, bet tas pamatu pamats, es teiktu, būtu šis te drošības spilvens un parūpēšanās par savu un savas mājsaimniecības drošību,” padomos dalās Mencis.
Savukārt, domājot vēl plašākā kontekstā, “Swedbank Latvija” valdes priekšsēdētājs aicina aizdomāties arī par savu veselību: “Būt labā formā, rūpēties par savu veselību, nevis pērkot zāles un pārtikas bagātinātājus, bet sportojot, un arī par savu izaugsmi, jo mēs dzīvojam laikmetā, ka tā mūžizglītība un tālākmācība ir neizbēgama.”
Vairāk klausies raidījuma “Ar dziesmu par dzīvi” ierakstā:
