Raidījumā “Alianses divas desmitgades: Latvijas ceļš kopā ar NATO” Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš stāsta par esošajiem un nākotnes plāniem Latvijas austrumu robežas stiprināšanā. “Mēs turpināsim tālāk attīstīt šo te gan līniju, gan arī vispār šo virzienu,” norāda NBS komandieris.
Polijas valdība ir sākusi realizēt lielu un stratēģisku savas austrumu robežas nostiprināšanas programmu, ieguldot vairāk nekā 2,5 miljardus eiro nākotnē šī projekta realizācijai. Tomēr, kādi plāni ir militāri stiprināt Latvijas austrumu robežu un kāds ir paša redzējums, kā būtu jārīkojas? “Mēs austrumu reģionu esam sākuši stiprināt (labu laiku – aut.) iepriekš nekā tika oficiāli paziņots par Baltijas aizsardzības līnijas izveidošanu,” nosaka Kalniņš.
“Mēs tur izveidojām divus jaunus bataljonus – 36. un 25., kas nodrošina principā pilnu aizsardzību šai virzienā, un tie ir lielā mērā balstīti uz profesionālā dienesta karavīriem. Mēs, protams, arī turpinām šo attīstību, kas saistīta ar daudz lielāku uzmanību šīm divām brigādēm, kas ir dislocētas tur,” viņš turpina. Tāpat noris aktīva sadarbība ar vietējām pašvaldībām, lai tās pēc iespējas vairāk iesaistītu.
“Pašvaldībām ir milzīgs uzdevums un iespējas sarunāties ar civilajiem iedzīvotājiem, un arī viņus iemācīt, apmācīt, kādā veidā krīzes laikā reaģēt uz jebkuru apdraudējumu un kādā veidā viņiem palīdzēt. Mēs turpināsim tālāk attīstīt šo te gan līniju, gan arī vispār šo virzienu,” teic NBS komandieris, piebilstot, “Ļoti liels prieks, ka Polija principā ir pievienojusies zināmā mērā šī te virziena nostiprināšanā, un tas tikai stiprinās kopējo mūsu aizsardzības sistēmu.”
Vaicāts, vai arī par militārām būvēm tiek šobrīd domāts, Kalniņš paskaidro: “Mēs neorientējamies vai nebūvējam Mažino līniju vai Mannerheima līniju – kaut ko tam līdzīgu. Nekad tas tā nenotiks. Mums ir cita veida pieeja – mēs veidojam tādus ļoti mobilus šķēršļus vai ātri uzstādāmus šķēršļus, bet tas absolūti nenozīmē, ka tagad, jau miera laikā, tur neparādīsies jau gatavi šie te šķēršļi, kas parādīsies dabā.
Saskaņojot, protams, ar zemes īpašniekiem, un tas netraucēs gan uzņēmējdarbību, gan arī lauksaimniecību, gan arī mežsaimniecību. Mēs taisni otrādi – ar šo te darbību veicināsim vietējo uzņēmēju, kā saka, biznesu, lai viņi varētu iesaistīties šo uzdevumu izpildē.”
