Līdz 15. Saeimas vēlēšanām palikušas vien dažas dienas, un Valsts drošības dienests šonedēļ brīdinājis, ka Krievija potenciāli var pastiprināt dezinformācijas kampaņas pret partijām un kandidātiem, kuri iestājas pret Krievijas agresiju un atbalsta Ukrainu. Atsevišķi ar vēlēšanām saistīti dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumi jau ir konstatēti.
Raidījumā “Ziņu detektīvs” Inese Vaikule sarunājas ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra dezinformācijas pētnieci Niku Aleksejevu par to, kas informatīvajā telpā novērojams īsi pirms vēlēšanām. Pētniece skaidro, ka šobrīd nav redzama viena liela un izteikta kampaņa, kas būtu vērsta tieši uz vēlēšanām, tomēr ir atsevišķi mēģinājumi izmantot reālus notikumus, lai radītu maldinošus secinājumus.
Pēc Aleksejevas teiktā, ir mēģinājumi reālus notikumus pagriezt tā, it kā tie būtu saistīti ar vēlmi falsificēt vēlēšanas. Tiek izmantotas arī neskaidrības ap jauno procedūru par balss nodošanu glabāšanā. Tieši šādi gadījumi var būt īpaši bīstami, jo dezinformācija ne vienmēr sākas ar pilnīgu izdomājumu. Nereti tā balstās reālā notikumā, kam pievienots maldinošs skaidrojums vai aizdomu ēna.
Galvenais mērķis, mazināt atbalstu Ukrainai
Aleksejeva norāda, ka lielākā daļa pašlaik novēroto dezinformācijas gadījumu nav vērsti tikai uz vēlēšanu procedūru. Tie daudz plašāk saistīti ar drošības situāciju, Latvijas atbalstu Ukrainai un sabiedrības attieksmi pret drošības jautājumiem.
“Šobrīd tā ir Kremlim stratēģiski vissvarīgākā tēma,” skaidro pētniece, runājot par mēģinājumiem mazināt Baltijas valstu atbalstu Ukrainai.
Viņa uzsver, ka informācijas ietekmes kampaņas, kurām pētnieki seko un kuras novēro, lielā mērā ir vērstas tieši uz šī atbalsta vājināšanu. Tāpēc pirms vēlēšanām dezinformācija ne vienmēr izskatās kā tiešs aicinājums balsot par kādu politisko spēku. Tā var būt arī plašāka mēroga mēģinājums mainīt sabiedrības noskaņojumu, radīt nogurumu no atbalsta Ukrainai vai apšaubīt valsts drošības politiku.
Politiski rāmējumi krievvalodīgajā informācijas telpā
Aleksejeva īpaši izceļ informācijas resursus, kas pat necenšas izlikties par medijiem. Šādos kanālos var daudz atklātāk rāmēt politiskos spēkus, piemēram, vienu pasniedzot kā “mocekli”, pret kuru nostājusies visa Latvijas politiskā vide, bet citu attēlojot kā “nacistu”.
Pēc pētnieces teiktā, šādi rāmējumi var ietekmēt īpaši krievvalodīgo vēlētāju vai to vēlētāju izvēli, kuri patērē šos informācijas resursus, kas primāri ir krievu valodā.
Vienlaikus Aleksejeva norāda, ka Telegram ekosistēmā radītie dezinformācijas gadījumi diezgan reti pārplūst uz latviešu valodas informatīvo telpu tikpat manāmā veidā. Parasti tie paliek salīdzinoši izolēti gadījumi.
Latviešu valodā arī iespējams novērot mēģinājumus kādu politisko spēku pasniegt labākā gaismā nekā citu, taču to biežāk var saistīt ar priekšvēlēšanu savstarpējo cīņu starp partijām.
Mākslīgais intelekts rada ne tikai saturu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vakar izplatīja informāciju, ka pirms Saeimas vēlēšanām būtiski pārkāpumi līdz šim nav konstatēti. Vienlaikus eksperti norāda, ka kampaņu norisē arvien vairāk tiek izmantots mākslīgais intelekts.
Aleksejeva uzsver, ka mākslīgā intelekta loma nav saistīta tikai ar radītu saturu, piemēram, attēliem, video vai dziļviltojumiem. Ir arī otra puse, saturs, kas ietekmē mākslīgā intelekta sniegtās atbildes. Šo procesu angliski dēvē par AI grooming jeb mākslīgā intelekta pielabināšanu.
Tās mērķis ir radīt tādu saturu, ko pamana sistēmas, kas tiešsaistē apkopo pieejamo informāciju. Uz šīs informācijas pamata mākslīgā intelekta modeļi vēlāk veido atbildes uz cilvēku uzdotajiem jautājumiem.
Aleksejeva norāda, ka arī cilvēku jautājumi ne vienmēr ir ideāli. Mākslīgā intelekta modeļi lielākoties ir veidoti tā, lai pielāgotos lietotājam un izdabātu viņam. Tāpēc jautājuma formulējums var ietekmēt to, kam modelis pievērsīs uzmanību, veidojot atbildi.
Kā dezinformācija var nonākt pie lietotāja nemanot?
Ja cilvēks jautā mākslīgā intelekta sarunvedējam par ļoti specifisku vai nišas notikumu, kura atspoguļojums galvenokārt atrodams Kremļa finansēto dezinformācijas autoru kanālos vai tīmekļvietnēs, mākslīgā intelekta rīks var balstīt atbildi tieši šāda satura materiālos.
Tādā veidā dezinformācija pie lietotāja var nonākt nemanot, īpaši tad, ja cilvēks nepārbauda, uz kādiem avotiem mākslīgā intelekta sarunvedējs ir balstījis savu atbildi.
Aleksejeva atgādina arī par tā saukto atbilžu halucinēšanu. Tas notiek brīžos, kad atbildes uz jautājumu nav, bet mākslīgā intelekta rīks tomēr mēģina “aizpildīt caurumus” ar izdomājumiem. To ne vienmēr ir viegli pamanīt uzreiz.
Pētniece norāda, ka lietotāju augošā vēlme balstīt savu pasaules redzējumu vai informētību mākslīgā intelekta sarunvedēju atbildēs varētu būt pat lielāks drauds nekā paši mākslīgā intelekta radītie dziļviltojumi.
Viņas ieskatā vizuālā satura radīšanā šobrīd vēl bieži redzamas mākslīgā intelekta nepilnības, ko iespējams pamanīt ar neapbruņotu aci. Savukārt bīstamāk ir tas, ka cilvēks sarunājas ar mākslīgo intelektu un veido savu skatījumu uz pasauli, balstoties tā sniegtajās atbildēs.
Klusuma dienās jāvērtē arī interneta saturs
Raidījuma noslēgumā tiek atgādināts, ka 2. un 3. oktobrī būs tā sauktās klusuma dienas. Šajās dienās aģitācija ir aizliegta televīzijā, radio, presē un publiskajā vidē.
Internetā aizliegums attiecas tikai uz apmaksātu aģitāciju.
Tāpēc īpaši svarīgi ir saglabāt kritisku attieksmi arī pret to, kas parādās sociālajos tīklos, ziņu kanālos vai mākslīgā intelekta sarunvedēju atbildēs. Pirms vēlēšanām dezinformācija var nebūt skaļš un viegli atpazīstams viltojums. Tā var būt arī reāls notikums, pagriezts citā rāmējumā, vai atbilde, kas izskatās pārliecinoša, bet balstās nepārbaudītos avotos.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
