Mākslīgā intelekta revolūcija ir viens no svarīgākajiem tehnoloģiskā progresa izrāvieniem, kādu vien cilvēce ir piedzīvojusi. Doma par mākslīgām būtnēm un mehanizētu domāšanu cilvēkiem radusies sen. Pirmā mākslīgā intelekta pētniecība sākās 20. gadsimta vidū, bet pa īstam tā uzplauka tikai mūsu gadsimtā, pateicoties datu pieejamībai, skaitļošanas jaudām un algoritmu inovācijām.
Uz sarunu par mākslīgo intelektu raidījumā “Prāts izglābs pasauli” Ieva Siliņa aicinājusi Rīgas Biznesa skolas Programmu, mārketinga, komunikācijas un studentu pieredzes direktori Agnesi Strazdu un Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošo pētnieku Robertu Kadiķi.
Kas jums pašiem ir mīļākais rīks no mākslīgā intelekta klāsta?
Agnese Strazda: Man jāatzīstas klasikā – ChatGPT.
Roberts Kadiķis: Mani interesē attēlus ģenerējošie mākslīgie neironu tīkli. Es pats zīmēt nemāku, bet gribētu mācēt. Un te paveras iespējas sapņus vizualizēt. Šie rīki nav tik populāri kā, piemēram, DALL·E3. Tie ir atvērtie modeļi, kuriem apkārt ir apbūvēti ļoti daudzi citi papildus rīki, kas ļauj vairāk kontrolēt to, ko tu gribi beigās panākt. Un tādus var lietot ne tikai, lai sev skaistas bildes taisītu, bet tos lietoju arī profesionāli dažādos pētniecības projektos.
Kurās jomās darbojas mākslīgais intelekts?
Agnese Strazda: Runājot ar studentiem un uzņēmējiem Rīgas Biznesa skolā par mākslīgā intelekta izmantošanu, pamatvirzieni iezīmējušies. Tā ir ražošana, pakalpojumu sniegšana, satura radīšana.
Man ir prieks, ka uzņēmēji nāk uz vietām, kur zināšanas tiek vairotas, un vērtē iespēju savos uzņēmumos šos risinājumus ieviest. Rīgas Biznesa skolā mans kolēģis Kaspars Mezeriņš vada mākslīgā intelekta centru AI Studio. Uzņēmēji te var nākt un iedvesmoties no idejām, gūt informāciju.
Ir ļoti daudz diskusiju, dažādu domu apmaiņu izglītības sistēmā par to, kādā veidā mākslīgo intelektu izmantot. Kā to regulēt, lai mēs nepazaudētu arī savas personīgās prasmes.
Vai mēs visi tagad varam plaši lietot mākslīgā intelekta rīkus? Vai tomēr tie kādā šaurākā lokā pieejami pētniekiem, uzņēmējiem?
Roberts Kadiķis: Tā kā mākslīgais intelekts patiesībā arī pats ir ļoti plašs rīku kopums, tad tas ir bijis visiem pieejams jau diezgan sen. Tie paši čatboti, piemēram. Ir tādi rīki, kas, piemēram, sociālajos tīklos iesaka, kādu ziņu mums tālāk paskatīties. Vai tā kā Netflix, Youtube – kādu video mums tālāk skatīties. Ko varētu nopirkt e-veikalos.
Mākslīgais intelekts analizē to, ko mēs esam darījuši iepriekš?
Roberts Kadiķis: Jā, un analizē arī to, ko darījuši cilvēki, kam patikušas tās pašas lietas, kas mums. Un tad, ja ir kāda lieta, ko citi cilvēki tālāk skatījušies vai izvēlējušies, tad ļoti liela varbūtība, ka arī mums tiks ieteiktas tās pašas lietas. Līdzīgi rekomendētāji strādā ar reklāmdevējiem un izvēlas, kuras reklāmas mums rādīt vai nerādīt. Tagad mācīšanas rīki kļūst arvien labāki un arī izvēle, ko mums piedāvā, top arvien mērķētāka.
Agnese Strazda: Pirms vairākiem gadiem, strādājot reklāmas un komunikācijas jomā, mēs ilgojāmies pēc kāda personalizēta bilboarda jeb Ziņu dēļa. Un ir neticama sajūta, ka paiet kāda desmitgade un tas, kas likās neiespējams, ir īstenojies.
Kur skatīties, ja gribas kaut ko vairāk uzzināt par mākslīgo intelektu? Kur meklēt informāciju?
Roberts Kadiķis: Šobrīd ļoti labs sākumpunkts ir paprasīt viņam pašam. Tagad pieejami čatboti, visādi ChatGPT un citi rīki. Protams, ir neliels risks, ka tie pateiks kādu muļķību, ko sauc par halucinācijām. Bet, ja tas ir populārs jautājums, lai uzzinātu vairāk par mākslīgo intelektu, tad tur jau būs pareizas atbildes, dažreiz pat ar visām atsaucēm.
Vairāk klausies raidījuma “Prāts izglābs pasauli” ierakstā:
