Draudzēšanās process ir gana svarīgs ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem, kas saiknes veidošanu mācās no saviem vecākiem. Raidījumā “Pietura vecākiem” vecāku izglītības treneri no “Centra ZIN” Inga Oliņa un Georgs Rubenis pievēršas draudzēšanās jautājumam – kā to stiprināt un iemācīt arī saviem bērniem.
Vērtējot sevi, savus draugus un paziņu lokus, pieaugušie nereti atpazīst tos cilvēkus, kuriem visi apkārtējie burtiski “līp klāt”, taču ir arī tādi, kuriem ir grūtības iepazīties. “Kas varētu būt tās prasmes vai lietas, kādā veidā varētu stiprināt spēju draudzēties un kā mēs to varētu palīdzēt apgūt bērniem un jauniešiem?” vaicā Rubenis.
“Man liekas, ka draudzēšanās īstenībā ir viena no būtiskākajām prasmēm, – tas ir tavs sociālais kapitāls ļoti ilgā posmā. Ja godīgi, mēs ģimeni neizvēlamies, man gan ir aizdomas, ka mēs draugus arī neizvēlamies, ka viņi mums vienkārši uzrodas,” norāda Oliņa, nolasot draudzēšanās skaidrojumu no mākslīgā intelekta rīka.
“Draudzēšanās ir process, kur divi vai vairāki cilvēki izveido emocionālas un sociālas saites, pamatojoties uz kopīgām interesēm, uzticību, sapratni un savstarpēju cieņu. Tā ir draugu veidošana un attīstīšana, kurā iesaistītie cilvēki atbalsta viens otru, dalās pieredzē un bieži kopā pavada laiku. Draudzība ir (labo Oliņa) nozīmīgs cilvēka dzīves aspekts, nodrošinot emocionālu atbalstu un veicinot sociālo labklājību,” tā raksta “chatgpt”.
“Es gribētu pieķerties vārdam par uzticēšanos un uzticībā balstītas saites, jo patiesībā uzticēšanās – tā arī ir tā centrālā lieta, par ko mēs šeit arī runājam,” teic Rubenis, “Kā mēs varētu palīdzēt mūsu bērniem un jauniešiem iesākt, uzsākt jaunas draudzības un spert šo soli – iedot tam cilvēkam vai citam bērnam, jaunietim to uzticības kredītu?”
“Es atgriezīšos pie pamatiem un teikšu, ka viņi skatās no mums – kā mēs veidojam savas draudzības, vai mums vispār ir šie draugi tuvumā,” norāda vecāku trenere, “Tā ir drošības sajūta, tas ir ļoti vērtīgs kapitāls, kuru dzīvē nepieciešams kopt, audzināt, jo nereti mums liekas, – viņš jau sapratīs, ja es pateikšu, ka tagad man ir sapulce, un es ar viņu nevaru tikties vai es esmu piekususi un varu neatnākt uz to dzimšanas dienu.
Tad šeit ir vērtīgi, ka mēs jau sākotnēji bērnam mācām – tā ir no vienas puses brīvprātīga, ar visiem mēs nevaram būt daugos, mēs varam būt labās paziņās. Mums ir dažādi līmeņi draudzībām – vienā līmenī es varbūt stāstu intīmas detaļas par savu dzīvi, un otrā gadījumā mēs varbūt pārrunājam dzīves filozofijas un uzticamies viens otram, tāpēc ka mums ir kopīgas vērtības, – šī savstarpējā sapratne un iekšēji, ja godīgi, tā ir mīlestība.”
