“Mūsdienu karalauks vairs nav tikai redzams,” saka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba pārstāve – pulkvede Evija Sīpola, “Tagad frontes līnija ir arī digitālajā telpā.” Raidījumā “Kiberpēdas” viņa skaidro, kā Latvija stiprina savu noturību pret kiberuzbrukumiem un kāpēc sabiedrības kritiskā domāšana ir tikpat svarīga kā ieroči vai robežsargi.
Pēc Sīpolas teiktā, kiberdrošība nav tikai tehnoloģiju jautājums, bet gan cilvēku disciplīna un domāšana. Viņa uzsver, ka katram karavīram un darbiniekam bruņotajos spēkos tiek mācīti kiberhigiēnas pamati – droša paroļu lietošana, e-pasta apdraudējumu atpazīšana un piesardzība ar informācijas publicēšanu. “Katra parole ir kā slēdzene – ja to atstāj vaļā, nevajag brīnīties, ka kāds ienāk,” nosaka pulkvede.
Runājot par digitālo telpu kā jaunu kara sastāvdaļu, Sīpola norāda, ka uzbrukumi šodien notiek ne tikai ar ieročiem, bet arī ar informāciju: “Mūsdienu karalauks vairs nav tikai zemes, gaisa un jūras robežās – tas ir arī digitālajā telpā.” Kiberuzbrukumi, dezinformācija un ietekmes kampaņas kļuvušas par ikdienu, un pret tām jābūt gatavai ne tikai armijai, bet arī sabiedrībai.
Sīpola uzsver, ka dezinformācija ir viens no bīstamākajiem mūsdienu ieročiem: “Tā ir kā vīruss – to nevar izslēgt ar vienu klikšķi, pret to jāveido imunitāte.” Arī Latvijā tiek izplatītas kampaņas, kas grauj uzticēšanos valsts institūcijām un bruņotajiem spēkiem. “Tāpēc mēs mācam gan karavīriem, gan sabiedrībai domāt kritiski un pārbaudīt informāciju,” viņa piebilst, “Mākslīgais intelekts ir kā ierocis – tas var mūs pasargāt, bet nepareizās rokās – arī ievainot.”
Pievēršoties informācijas drošībai un sociālajiem tīkliem, pulkvede atgādina: “Fotografēt un publicēt militāros objektus nozīmē palīdzēt pretiniekam.” Šāda rīcība šķiet nenozīmīga, bet reālos apstākļos tā var palīdzēt pretiniekiem izsekot tehnikas pārvietošanai vai plānot uzbrukumus. “Tāpēc mēs karavīriem mācām – pirms nospied, padomā. Arī interneta vidē tā ir pavēle, nevis ieteikums,” viņa paskaidro.
Tāpat Sīpola uzsver sabiedrības lomu kopējā drošībā. “Sabiedrības noturība sākas ar katru cilvēku. Neviens karavīrs nevar nosargāt valsti, ja cilvēki paši kļūst par vājāko posmu,” viņa norāda, “Kiberdrošība ir valsts aizsardzības daļa – tāpat kā armija, tā sargā mūsu brīvību.” Tieši šī apziņa – ka drošība sākas ar cilvēku – kļūst par mūsu digitālās aizsardzības pamatu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
