Raidījumā “Kiberpēdas” Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktore Edīte Drozda skaidro, kā atpazīt krāpnieciskas vietnes, kāpēc “latvisks” nosaukums vēl neko negarantē un kā pasargāt sevi no finansiāliem zaudējumiem digitālajā vidē.
Viens no aktuālākajiem riskiem ir viltus interneta veikali, kas izliekas par vietējiem zīmoliem. Tie izmanto nosaukumus un vizuālos elementus, kas rada uzticību, taču realitātē pārdod lētas preces no ārzemēm. “Patērētājs tiek maldināts par šo preču izcelsmi,” uzsver Drozda, piebilstot, ka bieži vien saņemtā prece neatbilst solītajam: “Saņemtās preces īstenībā ir ļoti sliktas kvalitātes.”
Svarīgi ir ne tikai saprast risku, bet arī pamanīt brīdinājuma signālus. Drozda iesaka vienmēr pārbaudīt, vai pieejama pilna uzņēmuma informācija – juridiskā adrese, kontakti, skaidri noteikumi. Ja šī informācija ir nepilnīga vai paslēpta, tas ir nopietns signāls. Bieži vien arī valoda nodod krāpniecību – neveikls tulkojums vai nesakarīgi teksti liecina, ka vietne nav uzticama.
Šādi gadījumi nereti beidzas ar vilšanos, jo pircējs cerējis uz kvalitatīvu vietējo produktu. “Ja doma ir atbalstīt Latvijas uzņēmēju un iegādāties kaut ko kvalitatīvu, tad šie sapņi diemžēl neīstenosies,” saka Drozda. Turklāt risks nav tikai kvalitātē – pastāv iespēja preci nesaņemt vispār vai saskarties ar sarežģītu un dārgu atgriešanas procesu.
Dažos gadījumos šīs preces var neatbilst Eiropas drošības prasībām – testos konstatētas arī kaitīgas vielas, piemēram, metāli vai ķīmiskas krāsvielas. Eksperte uzsver, ka digitālajā vidē atbildība lielā mērā gulstas uz pašu patērētāju. “Mums ir jākļūst digitāli izglītotiem,” viņa norāda, uzsverot, ka kritiskā domāšana ir būtiska prasme: “Pašiem jāsargā savs maciņš.”
Ja tomēr gadījies kļūdīties, iespējas vēl nav izsmeltas. Patērētājs var mēģināt sazināties ar pārdevēju, bet, ja tas neizdodas, svarīgs instruments ir maksājuma apstrīdēšana jeb “chargeback”. Tas bieži vien ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mēģināt atgūt naudu, ja darījums bijis krāpniecisks un pirkums veikts ar karti. Tomēr katrai bankai ir savi nosacījumi un termiņi, tāpēc rīkoties jāspēj ātri.
Runājot par drošiem norēķiniem, Drozda iesaka praktisku pieeju – izmantot atsevišķu bankas karti pirkumiem internetā. Tas palīdz ierobežot potenciālos zaudējumus krāpniecības gadījumā. “Tas jūs pasargās no potenciālas krāpniecības,” viņa skaidro, vienlaikus brīdinot par šķietami ticamām, bet viltotām maksājumu saitēm: “Ļoti jāpievērš uzmanība šiem mazajiem momentiem.”
Sarunā tiek skarta arī ceļojumu joma, īpaši lidojumu atcelšanas un apdrošināšanas jautājumi. Drozda atgādina, ka apdrošināšana bieži vien tiek uztverta pārāk vienkāršoti. “Apdrošināšana ir sarežģīts pakalpojums,” viņa uzsver, aicinot rūpīgi iepazīties ar noteikumiem un nepaļauties uz pieņēmumiem. “Mums ir jāskatās līdzi, ko tad šī konkrētā apdrošināšana sedz,” piebilst eksperte.
Ne mazāk svarīga tēma ir mākslīgā intelekta izmantošana, kas arvien biežāk palīdz arī patērētājiem. Drozda uzsver, ka mākslīgā intelekta sniegtā informācija nav gala lēmums un tajā var būt kļūdas, tāpēc lietotājiem tā vienmēr kritiski jāpārlasa un jāizvērtē. Rezumējot, jautājums vairs nav par to, vai krāpniecība internetā eksistē, bet gan – vai tu to laikus atpazīsi?
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
