25. aprīlī visā Latvijā notiks Lielā talka – notikums, kas daudziem kļuvis par ikgadēju tradīciju. Taču šis nav tikai stāsts par vienu dienu, kurā cilvēki paņem maisus, savāc atkritumus un dodas mājās. Radio SWH TV raidījumā “Mainās visas papardes” Lielās talkas pārstāve Aiva Rozenberga skaidro, kāpēc talka ir arī par attieksmi, kopienu un ilgtermiņa ieradumiem.
Lielās talkas saknes meklējamas 2008. gadā, kad Latvijai un pārējām Baltijas valstīm apritēja 90 gadi. Kā stāsta Aiva Rozenberga, ideja par šādu dāvanu savai valstij nāca no igauņiem, bet Latvijā izveidojusies ļoti spēcīga organizatoriskā sistēma – ar pašvaldību iesaisti, talkas vietu reģistrāciju, atkritumu izvešanu, skolu līdzdalību un cilvēku iesaistīšanu.
Šogad Lielā talka Latvijā notiks jau 19. reizi. Rozenberga uzsver, ka pa šiem gadiem talkošana vairs nav tikai atkritumu savākšana. Tā kļuvusi par veidu, kā cilvēki redz savu ieguldījumu vidē, kurā paši dzīvo.
No atkritumu maisa līdz “Talkas ciltij”
Runājot par to, kas cilvēkus motivē doties talkā, Aiva Rozenberga min ļoti vienkāršu iemeslu: “Rezultāts ir redzams uzreiz!” Sakopta vieta, tīrs stūris, iekopta apkārtne vai jauni stādījumi dod gandarījumu. Viņasprāt, tieši praktiskais darbs kopā ar estētisko rezultātu rada sajūtu, ka padarītais ir bijis jēgpilns.
Lielās talkas laikā gadu gaitā sakoptas tūkstošiem vietu. Rozenberga min, ka 19 gadu laikā Latvijā kopumā sakoptas aptuveni 25,5 tūkstoši vietu un iesaistījušies vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku. Viņa arī norāda, ka atkritumu daudzums samazinās, bet talkas vietu un talcinieku aktivitāte saglabājas liela. Tas nozīmē, ka mainās arī talku saturs. Respektīvi, arvien vairāk cilvēku ne tikai vāc atkritumus, bet arī labiekārto vidi.
Šogad ieviests arī jauns apzīmējums – “Talkas cilts”. Ar to tiek saprasti cilvēki, kuriem nav vienalga, kāda ir vide apkārt. Pirmo reizi pasniegta arī “Talkas cilts balva”, kurai kandidātus izvirzīja un par tiem balsoja paši iedzīvotāji. Balvas piešķirtas sešās kategorijās – piecās vēsturiskajās zemēs un Rīgā. Starp uzvarētājiem ir gan Saldus vidusskola, gan Pļavnieku apkaimes biedrība, gan aktīvi cilvēki dažādos Latvijas reģionos.
Rozenberga uzsver, ka šī ir tautas balva. Tā ir pateicība cilvēkiem, kuri ilgstoši dara labu savai kopienai un iesaista citus.
Kā piedalīties un ko ņemt vērā
Šogad gaidāmas aptuveni pusotrs tūkstotis reģistrētu talkas vietu. Tās atrodamas talkas.lv kartē, kur ikviens var izvēlēties sev tuvāko vai interesantāko vietu. Kartē redzams arī talkas veids – vai tā būs atkritumu savākšana, ainavas labiekārtošana, piemiņas vai kultūras vietu sakopšana, putnu būrīšu gatavošana, soliņu pārkrāsošana vai, piemēram, invazīvo augu ravēšana.
Tiem, kuri nevēlas pievienoties organizētai talkai, ir iespēja doties solo talkā – vienatnē, divatā vai kopā ar ģimeni. Talkas maisus iespējams paņemt lielajos Rimi veikalos, savākt nelielu teritoriju un maisu nogādāt pie tuvākās reģistrētās talkas vietas. Rozenberga aicina arī atzīmēt solo talkas vietu kartē, jo tas palīdz organizatoriem apkopot aktivitāti.
Gatavojoties talkai, svarīgi ņemt vērā konkrētās talkas aprakstu. Reģistrētajās talkas vietās būs pieejami atkritumu maisi, bet, ja paredzēta lapu grābšana, krūmu tīrīšana vai cita veida darbi, noderēs arī savi darba rīki, piemēram, grābeklis, cimdi, šķēres vai cits nepieciešamais inventārs.
Drošības ziņā ir lietas, ko talkas laikā nevajadzētu aiztikt. Ja tiek atrasti aizdomīgi priekšmeti, piemēram, kara laika lādiņi, ķīmiskas vielas, šļirces vai liels nelegālo atkritumu daudzums, par to jāziņo atbildīgajiem dienestiem. Rozenberga atgādina, ka šādos gadījumos nevajag tuvoties vai pašiem mēģināt problēmu risināt.
Sarunā izskan arī digitālās talkas ideja. Tā nozīmē sakārtot savas viedierīces – izdzēst liekus dokumentus, fotogrāfijas un failus, kas vairs nav vajadzīgi. Rozenberga atgādina, ka datu glabāšana arī patērē enerģiju, tāpēc digitālā vide nav atrauta no kopējās vides domāšanas.
Lielā talka, kā uzsver Aiva Rozenberga, nav tikai viena diena gadā. Tā ir koncentrēts brīdis, kad sabiedrības uzmanība tiek pievērsta tam, kādā vidē dzīvojam. Taču īstās pārmaiņas sākas tad, ja cilvēks pēc talkas vairs nemet zemē atkritumus, vairāk šķiro, vairāk domā par saviem paradumiem un sāk uztvert tīru vidi kā pašsaprotamu vērtību.
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
