Raidījumā “Virziens” viesojas cilvēkresursu konsultāciju aģentūras “Erda” dibinātāja Zane Čulkstēna, kura pēc pētniecības darba ASV atgriežas ar satraucošiem datiem par jauniešu mentālo veselību, sociālo mediju ietekmi un izglītības izaicinājumiem. Viņa uzskata, ka problēmas vairs nav abstraktas – tās jau šodien caurvij darba tirgu, ekonomiku un Latvijas nākotni.
Runājot par jaunatni, Čulkstēna uzsver sociālo mediju radīto spiedienu. Minot piemēru par Floridu, ASV, kur jauniešiem aizliegti sociālie mediji vai viedtālruņi, vai pat abi līdz 16 gadu vecumam, viņasprāt, šāda rīcība nav nejauša, bet tā ir reakcija uz brīdi, kad jaunieši veido priekšstatu par pasauli ar filtrētas realitātes palīdzību. “Tādā veidā konstruēt savu priekšstatu par pasauli vai dzīvot sociālajos medijos.. ļoti būtiski bojā jauniešu mentālo veselību,” norāda Čulkstēna.
Izglītības statistika, ar ko eksperte iepazinusies, ir satraucoša – 18 tūkstoši jauniešu pabeidz pamatskolu, taču no tiem četri tūkstoši neizvēlas mācīties tālāk. Savukārt pieci tūkstoši pēc vidusskolas absolvēšanas studijas neuzsāk. Tomēr kopaina kļūst vēl tumšaka. “Trīsdesmit tūkstoši jauniešu nestrādā un nemācās,” stāsta Čulkstēna, uzsverot, ka šie nav tikai skaitļi tabulā, bet veselas paaudzes, kas pazūd no ekonomikas.
Darba tirgus attēls ir tikpat dramatisks. “Šobrīd tiešām ir reta tāda profesija, kas netrūkst,” viņa saka, raksturojot deficītu gandrīz visās jomās – sākot no pārdošanas līdz IT un aprūpei. Vienlaikus Čulkstēna atklāj pretrunu: “No labākajām lauku skolām ar atrāvienu nāk šobrīd, manuprāt, labākie kadri.” Tieši reģionu jauniešiem ir vislielākā darba kultūra un motivācija. Pretēji pilsētās nereti valda siltumnīcas efekts – drošība, kas neļauj izaugt.
Savukārt mākslīgo intelektu eksperte sauc par Latvijas izšķirošo iespēju: “Cilvēks ar AI (artificial intelligence – mākslīgais intelekts) zināšanām atņems darbu tam, kuram tās nav.” Viņa norāda, ka mākslīgo intelektu var lietot ikviens: “Es, piemēram, parādīju, kā to lietot savai mammai, kurai drīz 70. Un viņa lieto. Manai meitai, kurai seši.” Tas parāda, ka digitālās prasmes nav atkarīgas no vecuma, bet no gribas.
Noslēgumā Čulkstēna akcentē, ka Latvijas cilvēkkapitāla problēmas ir ne tikai skaitļos, bet attieksmē. “Mēs esam ļoti laba, izglītota tauta, bet ar zemu riska toleranci,” viņa saka, aicinot kļūt drosmīgākiem profesionālajos lēmumos. Vienlaikus ir jānostiprina pamata amatu nozīme. Eksperte ir pārliecināta, ka nākotnē svarīgas būs gan tehniskās, gan radošās prasmes, un Latvijai jāspēj izmantot mākslīgais intelekts, lai nosargātu konkurētspēju.
