Dezinformācija, interneta troļļu uzlidojumi un nomelnošanas kampaņas visbiežāk sabiedrību pārsteidz negaidīti. Tiek izmantots pārsteiguma moments, laika spiediens, cilvēku emocionalitāte, domāšanas kļūdas un sociālo mediju lietošanas paradumi. Tāpēc, kā uzsver dezinformācijas pētnieks un stratēģiskās komunikācijas eksperts Rihards Bambals, pret šādiem uzbrukumiem ir jābruņojas savlaicīgi – ar zināšanām un skaidru izpratni par to, kad un kā rīkoties.
Raidījumā “Ziņu detektīvs” Agnese Vasermane pievēršas atjaunotajai “Rokasgrāmatai pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties”, kas tapusi Valsts kancelejas paspārnē. Rokasgrāmatas pirmais izdevums tika sagatavots pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, savukārt jaunākajā versijā informācija izklāstīta vienkāršāk, papildināta ar jauniem dezinformācijas naratīviem, kvadrātkodiem (QR kodiem) ar video un raidierakstiem, kā arī izdevums tulkots angļu valodā.
Bambals uzsver, ka ne uz katru dezinformācijas gadījumu ir nepieciešams reaģēt. Informatīvajā telpā, īpaši sociālajos medijos, katru dienu parādās ļoti daudz maldinoša satura, taču izšķirošais faktors ir tā iespējamā ietekme. Jautājums ir par to, vai un kādā veidā konkrēta dezinformācija spēj ietekmēt cilvēku uzskatus vai rīcību, un vai šo ietekmi vispār ir iespējams izmērīt.
Šai problēmai pievērsies arī ietekmes operāciju pētnieks Bens Nīmo (Ben Nimmo), kurš izstrādājis tā dēvēto “izlaušanās skalu” (Breakout Scale). Tieši šo metodoloģiju par pamatu ņēmuši Valsts kancelejas eksperti, pielāgojot to Latvijas valsts pārvaldes vajadzībām. Metodes pamatā ir pieņēmums, ka informācijas operācija spēj mainīt kādas sabiedrības grupas attieksmi vai rīcību tikai tad, ja tā šo grupu vispār spēj sasniegt.
Rihards Bambals skaidro, ka skalā ir piecas ietekmes kategorijas, kas palīdz novērtēt dezinformācijas apdraudējuma līmeni. Zemākajos līmeņos dezinformācijas ietekme ir ierobežota, taču ceturtajā un piektajā kategorijā tā jau rada nopietnus riskus. Šajos gadījumos dezinformācijai ir starptautiska rezonanse, un ar vietējo reakciju vairs nepietiek. Ir nepieciešama sadarbība ar starptautiskajiem medijiem un atbildīgajām institūcijām.
Piektajā līmenī tiek iekļautas dezinformācijas operācijas, kas rada kritisku apdraudējumu un ietekmē starptautisko dienaskārtību. Šādās situācijās tiek iedarbināta krīzes komunikācija, veidoti vienoti vēstījumi un notiek pilna institūciju mobilizācija.
Lai gan “izlaušanās skala” primāri paredzēta valsts institūciju darbam, “Rokasgrāmata pret dezinformāciju” ir publiski pieejama un to Valsts kancelejas mājaslapā var pārlūkot ikviens interesents. Kā uzsver eksperti, tieši sabiedrības izpratne par dezinformācijas mehānismiem ir būtisks priekšnoteikums noturībai pret informatīvajiem uzbrukumiem.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā žurnāliste Agnese Vasermane pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru trešdienu un piektdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
