Jaunajā raidījumā “Tavas dzīves lielākais uzkrājums” par pensiju uzkrājumiem, finanšu tirgu attīstību un ilgtermiņa drošību stāsta “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska. Sarunā viņa skaidro, kā šobrīd strādā Latvijas pensiju sistēma, kādi lēmumi jau ietekmē iedzīvotāju uzkrājumus un kāpēc 2026. gads pensiju jomā var kļūt īpaši nozīmīgs.
“Ja skatāmies uz cipariem, tad kopējā aina pensiju otrajā līmenī šobrīd ir laba,” norāda Dobrovoļska. Neskatoties uz spriedzi finanšu tirgos, aktīvie pensiju plāni uzrāda ienesīgumu virs septiņiem procentiem, bet vairāku gadu griezumā vidējais gada ienesīgums sasniedz pat ap 14 procentiem.
Arī starptautiskajā kontekstā Latvija izskatās pārliecinoši, viņa piebilst: “Latvijā pensiju otrā līmeņa plāni ierindojas sestajā vietā pēc ienesīguma OECD valstu vidū.” Tomēr šie skaitļi paši par sevi vēl neko negarantē. Eksperte uzsver, ka uzkrājuma apjoms ir tieši saistīts ar katra cilvēka izvēli. “Rezultāts ir ļoti atkarīgs no tā, kādā plānā cilvēks atrodas,” viņa saka, skaidrojot, ka daudzi strādājošie joprojām izvēlas pārāk konservatīvus plānus.
Kad skaitļi ir labi, bet rezultāts atkarīgs no izvēles
Dobrovoļska uzsver, ka otrais pensiju līmenis nav formāla prasība, bet konkrēta vērtība: “Tā nav kaut kāda efemēra lieta – tā ir reāla nauda, kas strādā tavā labā vai arī nestrādā, ja izvēle ir nepareiza.” Ikdienas līmenī uzkrājumu ietekmē arī politiski lēmumi. Komisiju maksas pensiju plāniem ir samazinātas, kas ilgtermiņā krājējiem ir ieguvums, taču vienlaikus samazinātas arī iemaksas pensiju otrajā līmenī.
“Viens procents izklausās maz,” atzīst Dobrovoļska, “bet patiesībā tas ir būtisks samazinājums.” Viņa skaidro, ka algu pieaugums šo kritumu spēj kompensēt tikai daļēji, un ilgtermiņā tas nozīmē mazāku kapitālu, nekā cilvēks varētu sagaidīt. Īpaši uzskatāms brīdinājums, pēc Dobrovoļskas domām, ir kaimiņvalstu pieredze.
Politiskie lēmumi, Baltijas pieredze un skats uz 2026. gadu
Kamēr Latvijā pensiju otrais līmenis saglabājas obligāts, Igaunija un Lietuva ir ļāvušas uzkrājumus izņemt vai padarījušas sistēmu brīvprātīgu. “Igaunijā šobrīd pat finanšu ministrs publiski atzīst, ka atļaut izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus bija ļoti muļķīgs lēmums,” saka eksperte, norādot, ka šodienas patēriņš tur jau ir pārvērties rītdienas problēmās – gan inflācijas, gan nākotnes drošības ziņā.
Skatoties uz 2026. gadu, Dobrovoļska prognozē salīdzinoši stabilu finanšu tirgu fonu, taču vienlaikus brīdina par politisko risku pieaugumu. Pensiju otrajā līmenī uzkrātā summa jau pārsniedz desmit miljardus eiro, un vēlēšanu gads šo naudu padara par vieglu mērķi skaļiem solījumiem.
“Teikt, ka es līdz pensijai tāpat nenodzīvošu, ir viena no ērtākajām atrunām, lai nedomātu par nākotni,” uzsver Dobrovoļska, atgādinot, ka tieši šodienas izvēles nosaka, vai vecumdienās būs brīvība vai tikai atkarība no citu pieņemtajiem lēmumiem. Savukārt par pensiju trešo līmeni eksperte norāda, ka Latvijā tas joprojām netiek izmantots pilnā apjomā.
Neizmantotais potenciāls: trešais līmenis un finanšu pratība
Tieši trešais līmenis ir īpaši izdevīgs no nodokļu perspektīvas, jo par iemaksām iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. “No nodokļu skatpunkta pensiju trešais līmenis Latvijā ir ļoti labs instruments,” viņa skaidro, piebilstot, ka liels potenciāls slēpjas darba devēju iesaistē, jo šobrīd uzkrājumus pārsvarā veido paši cilvēki.
Vienlaikus sarunā izskan bažas arī par finanšu pratību un attieksmi pret pensiju, īpaši jaunāko paaudžu vidū. Dobrovoļska atzīst, ka finanšu pratības rādītāji Latvijā gadiem ilgi būtiski nemainās, un “statistiski mēs esam aptuveni turpat, kur bijām pirms pieciem vai desmit gadiem”. Viņa stāsta, ka jauniešiem vārds “pensija” bieži šķiet neinteresants, taču skatījums mainās, kad to sauc par investēšanu.
Raidījums “Tavas dzīves lielākais uzkrājums” tapis ar AS “Swedbank” finansiālu atbalstu. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
