Kas patiesībā nosaka sportista panākumus – fiziskā sagatavotība vai spēja tikt galā ar spiedienu? Raidījumā “Noturības kodols” ar savu pieredzi dalās trīskārtējs Latvijas olimpietis kalnu slēpošanā un sporta psiholoģiskās sagatavotības treneris Kristaps Zvejnieks, uzsverot, ka mentālā noturība sportā nerodas pati no sevis.
“Mentālā noturība nav talants – tā ir prasme, ko var trenēt,” uzsver Zvejnieks. Viņš atzīst, ka psiholoģiskā sagatavotība sportā bieži tiek atstāta novārtā līdz pirmajai nopietnajai neveiksmei: “Tu vari būt fiziski ļoti labi sagatavots, bet, ja galvā kaut kas “aizveras”, ķermenis vairs neklausa.” Šis brīdis nereti kļūst par robežšķirtni starp potenciālu un rezultātu.
Sporta vidē joprojām ir dzīvs uzskats – jo vairāk treniņu, jo labāk, taču praksē tas ne vienmēr strādā. “Sportā bieži domā, ka vairāk treniņu automātiski nozīmē labāku rezultātu, bet tā nav,” saka Zvejnieks. Bez līdzsvara, atjaunošanās un emocionālās stabilitātes slodze var pārvērsties par izsīkumu, nevis izaugsmi.
Īpaši skarbs pārbaudījums ir sacensību spiediens. “Sacensībās uzvar ne vienmēr tas, kurš ir stiprākais fiziski, bet tas, kurš spēj palikt mierīgs,” papildina treneris. Emocijas pašas par sevi nav šķērslis. “Emocijas sportā netraucē – tās traucē tad, ja mēs nezinām, ko ar tām darīt,” viņš uzsver, “galva izšķir ļoti daudz.”
“Izdegšana ļoti bieži sākas nevis sportistā, bet vidē ap viņu,” turpina Zvejnieks. Pastāvīgs spiediens, klusēšana par grūtībām un gaidas, ka vienmēr jābūt labākajam, pamazām izdzēš prieku un motivāciju. Šī vide kļūst par fonu, kurā sportists paliek viens ar savām sajūtām.
Īpaši jūtīgi tas atspoguļojas bērnu vidū. “Bērni sportā bieži cenšas izpildīt nevis savus mērķus, bet vecāku gaidas,” atzīst Zvejnieks. Ja bērns jūt, ka viņa vērtība tiek mērīta tikai rezultātos, sekas ir neizbēgamas. “Ja bērns jūt, ka viņu vērtē tikai pēc rezultāta, prieks no sporta pazūd ļoti ātri,” norāda treneris. Tāpēc sports, kam vajadzētu stiprināt, sāk nospiest.
Ne mazāk sarežģīts ir brīdis, kad sports beidzas, piemēram, traumas vai karjeras noslēguma dēļ. “Trauma vai karjeras beigas sportistam ir identitātes zaudējums, ne tikai fiziska problēma,” saka Zvejnieks. Ja cilvēks gadiem sevi definējis tikai caur sportu, tukšums pēc tam var būt ļoti dziļš. “Dzīve pēc sporta var būt ļoti tukša, ja tam neesi gatavojies psiholoģiski,” viņš nosaka.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
