Reklāmas, akcijas, jaunāki modeļi, ātrā mode un arvien jauni produkti. Mūsdienu ikdienā patēriņš ir kļuvis par pašsaprotamu dzīves daļu. Taču cik lielā mērā mēs patiešām pērkam to, kas mums vajadzīgs, un cik lielā mērā patēriņš ir kļuvis par ieradumu?
Radio SWH TV raidījumā “Mainās visas papardes” raidījuma vadītājs Ainārs Rutkēvičs par patēriņa kultūru un tās ietekmi uz sabiedrību sarunājās ar biedrības “Zaļā brīvība” valdes locekli Jāni Brizgu.
Kāpēc mēs patērējam arvien vairāk?
Jānis Brizga skaidro, ka mūsdienu sabiedrība lielā mērā balstās uz patēriņu. Cilvēki strādā, pelna naudu un pēc tam šo naudu izmanto dažādu preču iegādei. Atšķirībā no agrākiem laikiem, kad cilvēki daudz ko ražoja paši, šodien lielākā daļa produktu tiek iegādāti gatavi.
Viņš norāda, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību un specializāciju cilvēki ir kļuvuši attālinātāki no paša ražošanas procesa. Kā piemēru viņš min bieži izmantoto salīdzinājumu: “Mēs zinām, ka piens nāk no veikala, bet mazāk domājam par to, kā tas tiek iegūts.”
Pēc Jāņa Brizgas teiktā, patēriņa pieaugums saistīts arī ar globālo iedzīvotāju skaita pieaugumu un ekonomikas attīstību. Pēc Otrā pasaules kara pasaulē dzīvoja aptuveni divi miljardi cilvēku, bet šobrīd jau vairāk nekā astoņi miljardi. Līdz ar to palielinās gan resursu patēriņš, gan atkritumu daudzums.
Vienlaikus pieaug arī patēriņš uz vienu cilvēku. Ekonomikas attīstība un salīdzinoši lēta enerģija ļāvusi ražot vairāk un lētāk. Tas nozīmē, ka cilvēki var atļauties iegādāties vairāk dažādu lietu.
Kāpēc lētas lietas var izmaksāt dārgāk?
Sarunā tika apspriests arī jautājums par lētu preču ietekmi. Jānis Brizga norāda, ka lētas lietas bieži vien nekalpo ilgi. Piemēram, apģērbs, kas iegādāts par ļoti zemu cenu, dažkārt tiek izmantots tikai vienu sezonu.
Viņš min arī divus dažādus produktu novecošanas veidus. Viens ir plānotā novecošana, kad produkta dizainā jau sākotnēji tiek paredzēts, ka tas nekalpos ļoti ilgi. Par šādu pieeju dažādos pētījumos diskutēts jau pagājušā gadsimta 60. un 70. gados. Otrs veids ir psiholoģiskā novecošana, kad produkts joprojām darbojas, bet cilvēks to vairs nevēlas izmantot, jo tas vairs nav moderns.
Runājot par atkritumiem, Jānis Brizga skaidro, ka bieži tiek runāts par aprites ekonomiku – sistēmu, kur resursi tiek izmantoti atkārtoti. Tomēr realitātē visu materiālu pārstrāde nav iespējama. Dažādu materiālu sajaukums vienā produktā, piemēram, tekstilā vai elektronikā, bieži apgrūtina to pārstrādi.
Viņš norāda, ka Latvijā aprites ekonomika veido mazāk nekā desmit procentus no kopējās resursu plūsmas.
Vai iespējams patērēt mazāk?
Sarunā tika apspriests arī jautājums par to, kas ietekmē cilvēku patēriņa izvēles. Brizga norāda, ka nozīme ir gan reklāmai un mārketingam, gan arī sabiedrībā valdošajām vērtībām.
Viņš min arī politikas un regulējuma nozīmi. Piemēram, dažās valstīs tiek samazināti nodokļi remontdarbnīcām, lai veicinātu lietu labošanu. Savukārt Eiropas Savienībā ir pieņemti noteikumi, kas paredz, ka dažām sadzīves tehnikas ierīcēm rezerves daļām jābūt pieejamām arī vairākus gadus pēc produkta izņemšanas no ražošanas.
Eksperts uzsver, ka svarīgi ir arī pašu cilvēku paradumi. Daļa iniciatīvu cenšas veicināt lietu labošanas kultūru, piemēram, dažādās darbnīcās, kur cilvēki var iemācīties salabot sadzīves tehniku vai citas lietas.
Sarunas noslēgumā viņš norāda, ka materiālais patēriņš ne vienmēr tieši saistīts ar cilvēku labsajūtu. Pētījumi jau kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem liecina, ka pēc noteikta līmeņa materiālais pieaugums vairs būtiski nepalielina cilvēku laimes sajūtu.
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
