Raidījumā “Virziens” viesojas satiksmes kritiķis, režisors un arī viens no “Ar dziesmu par dzīvi” vadītājiem Pauls Timrots, kurš sarunā ne tikai analizē autobraukšanas kultūru, bet arī asi pieskaras tam, kā dzīvojam un domājam Latvijā. Viņa skatījumā satiksme nav atrauta no sabiedrības – tā atspoguļo cilvēku noskaņojumu, paradumus un pat spēju vai nespēju skatīties uz priekšu.
Timrots uzsver, ka Latvijā bieži pietrūkst konkrētas rīcības. “Ja tu ver vaļā muti teikt, ka slikti, tad tas beigās jānoformē cietos priekšlikumos,” viņš norāda, kritizējot tukšu neapmierinātību bez risinājumiem. Viņaprāt, problēmu nosaukšana pati par sevi neko nemaina – svarīgākais ir spēt tās pārvērst skaidrā rīcībā.
Īpaši spilgti šī problēma atklājas uz ceļa. “Nelaimīgāks brauc tā, ka rītdienas nav,” saka Timrots, iezīmējot, cik cieši braukšanas stils saistīts ar cilvēka iekšējo stāvokli. Agresija satiksmē viņa skatījumā nav tikai noteikumu neievērošana – tā bieži ir sekas nogurumam, stresam un sajūtai, ka nav, uz ko tiekties.
No šī skatpunkta viņš kritiski vērtē arī to, kā runājam par auto nākotni. Timrots norāda, ka diskusija pārāk bieži aiziet tehnoloģiju virzienā, īpaši koncentrējoties uz elektroauto, bet mazāk tiek runāts par pašu pārvietošanās paradumu maiņu. Viņa ieskatā būtiskākais jautājums nav, ar ko mēs braucam, bet cik daudz un kāpēc vispār braucam.
Tas savukārt ved pie plašākas idejas par dzīves organizēšanu. Timrots uzsver, ka kvalitatīva ikdiena iespējama arī ārpus galvaspilsētas, ja vide ir sakārtota un pašpietiekama. Pilsētas, kurās darbs, pakalpojumi un ikdienas vajadzības ir sasniedzamas bez nepārtrauktas pārvietošanās, varētu būt reāls risinājums gan satiksmes problēmām, gan dzīves kvalitātei.
Tomēr visbūtiskāko problēmu viņš saskata pašā sabiedrībā. “Mēs visu darām pa vienam. Mēs galīgi nemākam kopā,” saka Timrots, uzsverot, ka tieši sadarbības trūkums bieži bremzē attīstību. Individuāla pieeja dominē tur, kur būtu nepieciešama kopīga rīcība, un tas atspoguļojas gan politikā, gan ikdienas lēmumos.
Sarunas noslēgumā Timrots iezīmē arī virzienu uz priekšu – tas nav ātrs vai vienkāršs. Viņš uzsver, ka pārmaiņas sākas ar domāšanu un izglītību, jo tikai saprotot problēmas dziļāk, iespējams pieņemt labākus lēmumus. Taču galvenais, viņaprāt, ir nevis gaidīt ideālus apstākļus, bet sākt rīkoties – soli pa solim, ar skaidru mērķi un gatavību mainīt ierasto pieeju.
Pilnu raidījumu “Virziens” klausies un skaties ierakstā!
