“Dzīve paiet telefonā,” raidījumā “Kiberpēdas” saka digitālās politikas veidotāja un kiberdrošības speciāliste Ieva Ilvesa. Šoreiz viņa par tehnoloģiju ietekmi runā ne tikai kā eksperte, bet arī kā trīs bērnu mamma, atklāti stāstot par noteikumiem savā ģimenē, bērnu ekrānlaiku un robežām, kuras, viņasprāt, vecākiem mūsdienās vairs nav izvēles jautājums.
Ilvesa atzīst, ka agrāk tehnoloģijas viņai šķitušas kā ērts palīgs vecākiem – iespēja bērnam ieslēgt multfilmu vai iedot telefonu brīdī, kad pašiem pietrūkst laika. Tagad viņas skatījums ir būtiski mainījies. “Tas ir vecāku pienākums – rūpēties par saviem bērniem un tehnoloģijām, ko viņi ar tām dara,” uzsver eksperte. Viņasprāt, tehnoloģiju ietekme kļuvusi pārāk liela, lai šo jautājumu atstātu pašplūsmā.
Runājot par sociālajiem tīkliem un algoritmiem, Ilvesa skaidro, ka platformas ir radītas, lai noturētu cilvēku uzmanību pēc iespējas ilgāk. Bērni šajā sistēmā ir īpaši ievainojami, jo vēl tikai attīsta kritisko domāšanu. “Tu nevari cīnīties pret to, jo tā industrija necīnīsies par tavu bērnu,” viņa atzīst. Vienlaikus Ilvesa uzsver – problēma nav pašās tehnoloģijās. “Es gribu, lai mani bērni lieto tehnoloģijas. Es nekādā veidā negribu to atņemt,” viņa saka.
Savā ģimenē Ilvesa ieviesusi konkrētus noteikumus – bērniem nav sociālo tīklu profilu, bet “Youtube” pieejams tikai ar vecāku atļauju. Arī ekrānlaiks ir ierobežots, un pēc noteiktā laika beigām bērniem jāpamato, kāpēc nepieciešams papildu laiks. “Es gribu likt filtrus, jo citādāk viņi paši nevar apstāties,” skaidro eksperte.
Telefoni mājās netiek izmantoti ēdienreizēs, bet garākos braucienos bērni bieži spiesti iztikt bez ekrāniem vispār. Ilvesa atzīst, ka tas ne vienmēr patīk bērniem, taču tieši šajos brīžos ģimene visvairāk sarunājas. Viņa atminas arī situāciju restorānā, kad bērni palikuši bez ierastajām ierīcēm un sākumā to uztvēruši gandrīz kā sodu.
Savukārt Ilvesas vecākais dēls bērnībā “Youtube” algoritma dēļ nonācis pie viņam nepiemērota satura, kas izraisījis ļoti spēcīgu emocionālu reakciju. Šis gadījums viņai licis saprast, ka pat tehniskie ierobežojumi pilnīgu drošību negarantē. “Tas nav pieņemami, ka tajā ekrānā var pazust uz diennakti,” saka Ilvesa.
Viņa neslēpj – noteikumi ģimenē bieži rada konfliktus. Bērni salīdzina sevi ar draugiem un jautā, kāpēc citur ierobežojumu ir mazāk. “Te nekāda taisnība nav iespējama,” atzīst eksperte. Viņasprāt, sabiedrībā pārāk ilgi pieņemts, ka bērnu dzīve telefonā ir norma: “Mēs visi kā sabiedrība kolektīvi esam vienojušies, ka bērni var slīkt sociālajos medijos.”
Sarunā tiek skarta arī mākslīgā intelekta (MI) ienākšana bērnu ikdienā un mācībās. Ilvesa atzīst ka viņas ģimenē MI rīki tiek izmantoti, taču tikai kopā ar vecākiem, nevis pilnīgi patstāvīgi. Viņasprāt, bērniem vispirms jāiemācās kritiski izvērtēt informāciju un saprast, kā tehnoloģijas viņus ietekmē.
Sarunas noslēgumā Ilvesa aicina vecākus nesākt ar drastiskiem aizliegumiem, bet ar vienu konkrētu soli – piemēram, vakariņām bez telefoniem vai kopīgu bērna ekrānlaika pārskatīšanu. “Mums kā vecākiem nav šī vecāku vara atņemta – arī pār ierīcēm tā nav atņemta,” viņa uzsver: “Tas ir mūsu darba pienākumos domāt par to, kā mēs šīs ierīces izmantojam, kā mūsu bērni tās izmanto.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
