Valsts dzīvošana uz parāda, apšaubāmi IKT iepirkumi un sarežģīta birokrātija – šīm problēmām raidījumā “Virziens” pievēršas Ministru prezidents Andris Kulbergs. Viņš stāsta par miljoniem eiro vērtu projektu izvērtēšanu, iespējamu ministriju skaita samazināšanu un pārmaiņām, kas, viņaprāt, nepieciešamas Latvijas ekonomikas attīstībai.
Dzīvojam uz parāda, bet pārmaiņas kavē birokrātija
Latvija pārāk lielu daļu aizņemtās naudas izmanto ikdienas izdevumu segšanai, nevis ieguldījumiem, kas nākotnē palielinātu valsts ieņēmumus, uzskata Kulbergs: “Sistēma ir pieradināta, sabiedrība ir pieradināta, ka mēs šodienas labklājību nodrošinām uz parāda.”
Ministru prezidents izmanto arī spilgtu salīdzinājumu: “Mēs aizņemamies naudu, ieliekam to ledusskapī, apēdam ierēdniecībā, valsts aparātā […], bet neieliekam kartupelīti, neieliekam burkāniņu, no kā izaug pēc tam vēl daudz burkānu, vēl daudz kartupeļu.”
Valsts finanses būtu jāvērtē pēc tā, kādu atdevi dod katrs ieguldītais eiro. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienības finansējumu, kur priekšroka būtu dodama projektiem, kas veicina ekonomikas attīstību, nevis rada jaunus uzturēšanas izdevumus.
Kritiku izpelnās arī valsts pārvaldes darba organizācija, kurā lēmumu pieņemšana kļuvusi pārāk sarežģīta un atbildība izplūst starp dažādām institūcijām. Lai to mainītu, nepieciešams pārskatīt gan ministriju funkcijas, gan ierēdniecības darba efektivitāti.
“Nav lielas un mazas valstis. Ir lielas un ātras valstis,” norāda Kulbergs.
Viens no piedāvātajiem risinājumiem ir samazināt ministriju skaitu no pašreizējām 14 līdz aptuveni 11.Tāpat tiek rosināts ciešāk sasaistīt zinātnes politiku ar ekonomiku, lai pētniecības rezultāti biežāk pārtaptu uzņēmējdarbībā izmantojamos risinājumos. Kulbergs pieļauj arī Veselības un Labklājības ministriju apvienošanu.
“Astoņkājis pats sev ražo konkursu”
Īpaši asi viņš kritizē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumus. Kulberga vērtējumā šajā jomā izveidojusies sistēma, kurā atsevišķi pakalpojumu sniedzēji var būt ieinteresēti jaunu projektu radīšanā, nevis valsts vajadzību risināšanā.
“Astoņkājis ir ienācis tik dziļi, ka viņš pats sev ražo konkursu, konkursu vērtē un konkursā pelna.”
“Tā ir mūsdienu korupcija,” apgalvo Ministru prezidents, kā piemēru minot IKT projektu izvērtēšanu par kopumā 178 miljoniem eiro. Pēc viņa stāstītā, pārbaudes laikā identificēti 24 miljoni eiro iespējami nelietderīgu tēriņu, savukārt vēl 103 miljonu eiro vērtu projektu nepieciešamība kļuvusi apšaubāma.
Kā vienu no piemēriem Kulbergs min būvniecības informācijas sistēmas projektu, kurā bijis paredzēts iegādāties IT speciālistu darba stundas par 14 miljoniem eiro. Pēc viņa teiktā, izvērtēšanas rezultātā no šī iepirkuma izdevies atteikties.
Problēmas rada arī ilgtermiņa sekas – par Eiropas fondu līdzekļiem izveidotās sistēmas vēlāk prasa uzturēšanas izdevumus no valsts budžeta, pat ja to praktiskais ieguvums iedzīvotājiem ir neliels.
Ar taupīšanu vien ekonomiku neattīstīs
Tikai ar birokrātijas mazināšanu un izdevumu pārskatīšanu Latvijas ekonomiskās problēmas atrisināt nevarēs. “Izdevumus griezt nepietiks. Mums vajag nopelnīt,” uzsver Kulbergs, kā perspektīvus attīstības virzienus minot militāro industriju, finanšu tehnoloģijas un informācijas tehnoloģiju nozari.
Latvijai būtu aktīvāk jāpiesaista ārvalstu uzņēmumi, kuri vēlas ienākt Eiropas tirgū, vienlaikus palīdzot vietējiem eksportētājiem apgūt jaunus tirgus.
Viens no Kulberga priekšlikumiem ir katru mēnesi tikties ar 20–30 eksportspējīgiem uzņēmējiem un jautāt: “Ko es un ministri varam darīt, lai uzlabotu par 20 procentiem jūsu eksportspēju?” Arī valdības pārstāvju starptautiskie kontakti būtu aktīvāk jāizmanto Latvijas uzņēmumu interesēs.
Pārmaiņas tiek piedāvātas arī valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā, apsverot Latvijas attīstības fonda izveidi. Šāda fonda mērķis būtu piesaistīt investīcijas un nodrošināt, ka valsts uzņēmumu peļņa tiek izmantota turpmākai attīstībai, nevis tikai kārtējo izdevumu segšanai.
Pilnu raidījumu “Virziens” klausies un skaties ierakstā!
