Lāču Latvijā kļūst arvien vairāk, taču diskusijās par šo tēmu uzmanība bieži tiek pievērsta nepareizajam jautājumam, raidījumā “Zaļais stūris” uzsver žurnāla “Medības” galvenā redaktore un Latvijas Mednieku asociācijas valdes locekle Linda Dombrovska. Sarunā tika apspriesta arī stirnāžu medību sezona, mednieku atbildība, sadarbība ar mežsaimniekiem un gaidāmais mednieku festivāls “Minhauzens 2026”.
Svarīgākais nav medīt, bet zināt, kā rīkoties
Dombrovska norāda, ka lāči Latvijā vairs nav reta parādība – tie veiksmīgi vairojas un to skaits turpinās augt.
“Lācis šobrīd Latvijā ir uz palikšanu – viņš te vairojas, viņam te ir labi.”
Viņasprāt, tas nozīmē, ka sabiedrībai un atbildīgajām iestādēm jāsāk domāt par praktiskiem risinājumiem. “Mēs nekad neesam runājuši par to, ka mums tā populācija ir jāiznīcina, bet ir jārunā par tādām situācijām – ko darām?” viņa uzsver.
Pēc Dombrovskas teiktā, pašlaik nav pietiekami sakārtota normatīvā vide, kas ļautu operatīvi rīkoties, ja lācis ir ievainots, nonācis apdzīvotā vietā vai citādi rada bīstamu situāciju. Viņa uzsver, ka šobrīd runa nav par lāču medību atļaušanu, bet gan par skaidru rīcības plānu šādās situācijās. Tas, viņasprāt, radījis neskaidrību gan atbildīgajiem dienestiem, gan medniekiem.
“Mednieks ir cilvēks ar ieročiem, rīkiem un zināšanām. Viņu var pieaicināt, bet šobrīd nav sakārtots, kā tas juridiski notiek,” skaidro Dombrovska.
Viņa arī nepiekrīt publiskajā telpā izskanējušajam apgalvojumam, ka diskusijas par lāčiem kļuvušas asas. Drīzāk šobrīd tiek meklētas atbildes uz pavisam praktiskiem jautājumiem – kā rīkoties situācijās, kad cilvēku un lāču ceļi krustojas.
“Nav asas diskusijas. Ļoti normālas diskusijas, un mēs uzdodam ļoti labus jautājumus.”
Medniekiem jāuzticas vairāk
Raidījumā tika apspriesta arī stirnāžu medību sezona un mednieku pieaugošā atbildība pēc tam, kad stirnāžu medību limiti vairs netiek noteikti centralizēti. Dombrovska norāda, ka daudzviet mednieku kolektīvi paši izvēlas nomedīt pat mazāk dzīvnieku, nekā agrāk bija atļauts.
“Ja tev valsts saka nomedīt tik, tad tu arī mēģināsi tik nomedīt. Bet, ja vari lemt pats, tad paskaties, kas reāli dabā atrodas, un izdomā.”
Viņasprāt, mednieku sabiedrība gadu gaitā ir kļuvusi daudz atbildīgāka. “Mēs jau kā mednieku sabiedrība augam,” saka Dombrovska.
Dialogs palīdz atrisināt problēmas
Runājot par meža dzīvnieku postījumiem un sadarbību ar lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, Dombrovska atzīst, ka situācija pēdējos gados uzlabojas. Kā piemēru viņa min reģionus, kuros mednieki, lauksaimnieki un mežsaimnieki regulāri tiekas, lai kopīgi meklētu risinājumus. Lielākās problēmas rodas nevis interešu konflikta dēļ, bet gan komunikācijas trūkuma dēļ.
“Tur, kur tas dialogs notiek, tur arī problēmu nav,” viņa secina.
“Minhauzens 2026” pulcēs medniekus Koknesē
Raidījuma noslēgumā Dombrovska aicina apmeklēt mednieku festivālu “Minhauzens 2026”, kas šogad notiks 31. jūlijā un 1. augustā Koknesē.
“Minhauzens ir leģendām apvīts pasākums.”
Viņa stāsta, ka festivāla programmā paredzētas sacensības, komandu parāde, koncerti, pirmā Latvijas Medību suņu kluba izstāde, staltbriežu piebaurotāju čempionāts, semināri un citas aktivitātes visai ģimenei.
“Es vienmēr Minhauzenā jūtos kā tādās olimpiskajās spēlēs,” saka Dombrovska. Uz pasākumu aicināti ne tikai mednieki, bet arī ikviens interesents, kurš vēlas iepazīt medību tradīcijas un nozares aktualitātes.
