Taupīšana, kas sākas ar stingru “vairs neko sev neļaušu”, parasti ilgi nestrādā. Nekādas kafijas, nekādu vakariņu ārpus mājas, nekādu mazu pirkumu, nekādu spontānu prieku – tikai rēķini, pārtika un sajūta, ka ikdiena kļuvusi par finanšu diētu. Dažas dienas šāds režīms var izturēt, bet pēc tam nogurums bieži vien noved pie pretēja rezultāta – tiek nopirkts viss, kas iepriekš sev bija aizliegts.
Radio SWH ētera personība Sanda Dejus rubrikā “Dzīvot gudrāk” runā tieši par šo robežu – kā tērēt mazāk, nepārvēršot taupīšanu par sodu. Galvenais nav sev atņemt visu patīkamo, bet saprast, kas patiešām dod prieku un kas tikai nemanāmi paņem naudu.
Šo pieeju var ietvert trīs vārdos: paturi, samazini, aizstāj. Paturi to, kas tev tiešām ir svarīgs. Samazini to, kas notiek pārāk bieži vai automātiski. Aizstāj dārgu ieradumu ar citu veidu, kas dod līdzīgu sajūtu, bet mazāk noslogo budžetu.
Vispirms saproti, kas tev patiešām dod prieku
Ne visi patīkamie tēriņi ir vienādi. Ir lietas, kas tiešām uzlabo ikdienu, dod atpūtu, palīdz satikt cilvēkus vai rada sajūtu, ka dzīve nav tikai pienākumu saraksts. Un ir tēriņi, kas notiek gandrīz nepamanīti – ieraduma, steigas, noguruma vai garlaicības dēļ.
Piemēram, sestdienas brokastis kafejnīcā var būt mazs rituāls, ko gaidi visu nedēļu. Tādā gadījumā tā nav pirmā lieta, ko vajadzētu svītrot no budžeta. Savukārt kafija darba dienas rītā pa ceļam uz biroju varbūt vairs pat īsti nesagādā prieku, bet tā vienkārši ir automātiska darbība.
Ja abas lietas sauc vienādi – “kafejnīcu tēriņi” -, tad rodas vēlme atteikties no visa. Taču gudrāk ir nošķirt patīkamo notikumu no autopilota.
Paturi to, kas ir tā vērts
Taupīšanai nav jāsākas ar pilnīgu aizliegumu. Daudz ilgtspējīgāk ir izvēlēties vienu vai dažas patīkamas lietas, kuras apzināti paturi savā budžetā.
Ja tev svarīga ir viena forša maltīte ārpus mājas nedēļā, atstāj to. Ja kino, grāmatas, treniņš, hobijs vai kafija ar draugu dod īstu prieku, tam budžetā var būt vieta. Jautājums nav par to, vai patīkamas lietas drīkst būt. Jautājums ir par to, vai tās ir izvēlētas apzināti.
Tas palīdz arī psiholoģiski. Ja cilvēks zina, ka budžetā ir vieta kaut kam patīkamam, nav sajūtas, ka taupīšana nozīmē dzīves kvalitātes pazemināšanu. Tieši pretēji, tas nozīmē, ka nauda tiek atstāta tam, kas patiešām ir svarīgs.
Samazini biežumu, nevis izdzēs paradumu pavisam
Daudzus tēriņus nav nepieciešams izslēgt pilnībā. Bieži vien pietiek samazināt to biežumu.
Ja ēdienu piegādi pasūti četras reizes mēnesī, pamēģini divas. Ja kafiju ārpus mājas pērc katru darba dienu, pamēģini trīs reizes nedēļā. Ja apģērbu spontāni nopērc katru reizi, kad ieraugi atlaidi, ievies noteikumu – pirkumu apdomāt līdz nākamajai dienai.
Šāda pieeja ir vieglāk izturama nekā “nekad vairs”. Tā saglabā patīkamo lietu tavā dzīvē, bet samazina tās ietekmi uz budžetu.
Arī Sanda Dejus rubrikā uzsver, ka mērķis nav visu aizliegt. Mērķis ir panākt, lai izvēle paliek tavās rokās, nevis kļūst par automātisku ikdienas reakciju.
Ievies “prieka budžetu”
Viena no vienkāršākajām metodēm, kā mazināt vainas sajūtu par patīkamiem tēriņiem, ir tiem atvēlēt konkrētu summu. Nevis slepenu naudu, par kuru pēc tam sev pārmet, bet oficiālu budžeta daļu lietām, kas nav obligātas, taču sagādā prieku.
Piemēram, mēnesī vari noteikt 100 eiro kafejnīcām, kino, hobijiem, mazajiem pirkumiem vai citām patīkamām lietām. Kamēr tērē šīs summas ietvaros, nav jāizjūt vainas sajūta, jo šī nauda tieši tam arī bija paredzēta.
Taču robeža palīdz brīdī, kad summa beidzas. Tad vairs nav jāmin, vai vēl viena piegāde, vēl viena kafija vai vēl viens mazais pirkums “nekas traks nav”. Budžets jau parāda, ka šomēnes pietiek.
Pārbaudi, vai prieks būs arī vēlāk
Pirms pirkuma vari sev uzdot vienu īsu jautājumu – vai tas man dos prieku arī pēc stundas, rīt vai pēc nedēļas?
Daži pirkumi patīkami ir tikai maksāšanas brīdī. Tie palīdz uz mirkli mazināt stresu, garlaicību vai nogurumu, bet jau pēc neilga laika vairs neko īpašu nedod. Citi pirkumi patiešām uzlabo ikdienu, ja tos lieto, par tiem priecājies un tie atbilst tavām vajadzībām.
Šis jautājums nav domāts, lai sevi kauninātu. Tas palīdz saprast, vai pirkums ir īsts prieks vai tikai īss impulss.
Ja šķiet, ka prieks pazudīs jau pēc stundas, iespējams, vajadzīga nevis lieta, bet pauze, atpūta, saruna, miegs vai vienkārši pārslēgšanās no darba režīma.
Aizstāj sajūtu, ne tikai nogriez tēriņu
Dažreiz cilvēkam nemaz nevajag konkrēto pirkumu. Vajag sajūtu, ko tas dod. Atpūtu. Satikšanos. Mazus svētkus. Brīdi ārpus ikdienas pienākumiem.
Ja restorāni kļuvuši par dārgu ieradumu, tas nenozīmē, ka jāpārtrauc satikt draugus. Var sarīkot vakaru mājās, kopīgi pagatavot ēdienu, iziet pastaigā ar kafiju termokrūzē vai vienoties par vienkāršāku tikšanos. Ja pēc darba gribas sevi “apbalvot”, balva ne vienmēr ir pirkums. Tā var būt filma, vanna, treniņš, grāmata vai mierīga pusstunda bez telefona.
Aizstāšana strādā labāk nekā tukšs aizliegums, jo tā neatņem vajadzīgo sajūtu. Mainās tikai veids, kā pie tās nonākt.
Izvēlies vienu tēriņu veidu, nevis “labo” visu uzreiz
Ja vienā mēnesī mēģina sakārtot kafiju, piegādes, takšus, apģērbu, abonementus un izklaidi, plāns ātri kļūst smags. Vieglāk ir izvēlēties vienu tēriņu vietu, kur nauda aiziet visātrāk vai visautomātiskāk, un mēnesi pievērst uzmanību tikai tai.
Ja daudz naudas aiziet ēšanai ārpus mājas, nesaki sev “vairs nekad”. Labāk atstāj vienu foršu reizi nedēļā un pārējām dienām sagatavo vienkāršu plānu mājās gatavotām maltītēm. Ja problēma ir takši, nosaki, ka tos izmanto tikai vēlos vakaros, sliktos laikapstākļos vai situācijās, kad tas tiešām vajadzīgs. Ja problēma ir spontāni pirkumi, izmanto 24 stundu pauzi.
Viens konkrēts uzlabojums bieži ir vērtīgāks par desmit nereāliem aizliegumiem.
Paturi, samazini, aizstāj
Šo principu var izmantot ļoti praktiski. Izvēlies vienu lietu, ko paturi, vienu, ko samazini, un vienu, ko aizstāj.
Paturi to, kas tev patiešām dod prieku, piemēram, sestdienas brokastis kafejnīcā. Samazini to, kas notiek pārāk bieži, piemēram, darba dienu kafiju ārpus mājas. Aizstāj to, kas kļuvusi par dārgu ieradumu, piemēram, restorānu ar vakaru mājās vai ēdiena piegādi ar ātru maltīti no produktiem, kas jau ir ledusskapī.
Šāds modelis ir pietiekami vienkāršs, lai to tiešām varētu izmantot. Tas neprasa pilnībā mainīt dzīvesveidu, bet palīdz pārtraukt maksāt par lietām, kuras vairs nedod tik daudz prieka.
Mazāk tērēt nenozīmē dzīvot bez patīkamā. Bieži vien tas nozīmē tieši pretējo – atstāt vairāk vietas un naudas tam, kas patiešām ir svarīgs.
“Dzīvot gudrāk” ir finanšu padomu radio rubriku un rakstu cikls, kurā Radio SWH ētera personības vienkārši un saprotami skaidro ikdienišķas finanšu situācijas, dalās pieredzē un sniedz praktiskus padomus gudrāku lēmumu pieņemšanai. Radio rubriku un rakstu ciklu “Dzīvot gudrāk” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
