Šis gads Latvijas biškopjiem bijis veiksmīgs – pēc ļoti sliktās iepriekšējās sezonas medus raža daudzviet ir laba, bet atsevišķi biškopji to vērtē pat virs vidējā. Tomēr aiz labās ražas slēpjas sarežģītāka aina – mainās Latvijas ainava, Eiropā izplatās jauni kaitēkļi, bet par daļu bišu joprojām zinām pārsteidzoši maz. Par to raidījumā “Latvija zinātnē”, kas top sadarbībā ar “Rietumu banku” un Latvijas Universitātes fondu, stāsta Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks Valters Brusbārdis un biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis.
Labs medus gads, bet pie apvāršņa jauni draudi
Brusbārdis šo sezonu biškopībā kopumā vērtē pozitīvi. “Pašai biškopībai šogad ir labs gads,” viņš saka, piebilstot, ka pēc ļoti sliktā 2025. gada raža šogad ir laba praktiski visā valstī. Atsevišķi biškopji sezonu vērtējot pat kā izcilu.
Tomēr Eiropā arvien plašāk izplatās arī kaitēkļi, ar kuriem Latvijas biškopjiem nākotnē var nākties sastapties. Brusbārdis īpaši izceļ Āzijas sirseni, kas turpina izplatīties Eiropā un nākotnē var sasniegt arī Latviju. Tas ir agresīvs plēsējs, kas var radīt problēmas biškopībai, un Brusbārdis pieļauj, ka tā ēdienkartē var nonākt arī savvaļas apputeksnētāji.
Taču, runājot par savvaļas apputeksnētājiem, viņš izceļ problēmu, kas jau ir tepat – Latvijas ainavas pārmaiņas:“Latvijas ainava ir izmainījusies beidzamās desmitgadēs. Arī lauksaimniecības intensitāte ir būtiski mainījusies.”
Lai arī pazīstamākā ir medus bite, Latvijā ir aptuveni 300 bišu sugu. Un kā rāda pētījumi, savvaļas bites ir ļoti efektīvi apputeksnētāji un tieši to daudzveidība nodrošina apputeksnēšanas stabilitāti Savvaļas bitēm būtiski ir labvēlīgi dzīvošanas apstākļi – pļavas, nenopļautas ceļmalas, grāvmalas,koki, krūmi. Tām nepieciešami gan ziedoši augi, kuros iegūt barību, gan piemērotas vietas ligzdošanai. Intensīvi apsaimniekojot lielas teritorijas, šādu vietu ainavā var kļūt mazāk.
Bites dzīvo arī stabos – bet mēs par tām gandrīz neko nezinām
Šteiseli savukārt interesē maz pētīta tēma – kas notiek ar medus bišu saimēm, kas pēc spietošanas aiziet savvaļā. Tās var apmesties koku dobumos, māju sienās un citās piemērotās vietās, taču Latvijā šādas kolonijas praktiski nav pētītas.
Turklāt Šteiselim ir arī pavisam konkrēta pieredze – demontējot elektrolīniju no Kurzemes uz Latvijas centrālo daļu, tukšajos stabos viņš atradis daudzas bišu saimes.
“Tur tālāk ir garš stāsts – var pētīt, cik ilgi bites dzīvo, kā tās iztiek bez cilvēka klātbūtnes un tā tālāk, bet primāri svarīgi ir sameklēt un atrast, kur tās dzīvo.”
Taču savvaļā dzīvojošās medus bites nav vienīgais Šteiseļa uzmanības lokā – viņš izceļ arī vientuļās bites. Biškopības biedrība savulaik saviem biedriem mācījusi veidot bišu viesnīcas un izvēlēties tām piemērotus materiālus, taču viņš atzīst – bez entomologu zināšanām arī pašiem biškopjiem pietrūcis izpratnes.
Savvaļas apputeksnētājiem ir arī pavisam praktiska saikne ar lauksaimniecību. Šteiselis min piemēru Valmieras pusē, kur krūmmelleņu audzētājs apputeksnēšanai ieviesis vientuļo bišu populāciju un izveidojis tām piemērotas dzīvesvietas. “Šeit ir tā tiešā saskare arī ar tautsaimniecību,” viņš uzsver.
Ja pētījums apstājas, pazūd arī zināšanas
Vēl viena problēma ir cilvēku trūkums – Latvijā ir maz pētnieku, kas ar bitēm varētu strādāt ilgtermiņā.
Šteiselis atceras, ka pēc padomju laika bišu pētniecībā Latvijā izveidojies ilgs pārrāvums. Tāpēc pašreizējo pētnieku darbu praktiķi vērtē īpaši augstu. Par svarīgāko šobrīd viņš sauc jaunu pētnieku piesaisti: “Es noteikti gribētu lūgt piesaistīt jaunus pētniekus. Man liekas, tas ir vissvarīgākais šobrīd.”
Viena no šobrīd aktīvākajām jaunajām pētniecēm ir Latvijas Universitātes (LU) zinātniskā asistente, entomoloģe Betija Rubene. Viņas darbs – savvaļas bišu sugu ekoloģijas un izplatības Latvijā – ir novērtēts ne tikai jomas speciālistu vidū, bet arī akadēmiskajā vidē. Par savu maģistra darbu viņa saņēmusi LU fonda Jura Kalnavārna izcilības balvu.
Brusbārdis uzsver, ka problēma nav tikai pētnieku skaits, bet arī pēctecība. Ja specifiskas zināšanas glabājas pie viena vai diviem cilvēkiem, līdz ar viņu aiziešanu var pazust arī gadiem uzkrātā pieredze. Tas pats attiecas uz monitoringu – ja datu vākšana pēc kāda laika pārtrūkst, pazūd pēctecība un iespēja pilnvērtīgi vērtēt pārmaiņas ilgākā laikā.
Ar pētījumu sākšanu vien nepietiek. Lai pēc desmit vai divdesmit gadiem varētu saprast, kas ar bitēm Latvijā mainījies, vajadzīgi gan pētnieki, gan nepārtraukta datu vākšana.
Radio SWH TV raidījums “Latvija zinātnē” iepazīstina ar Latvijas zinātniekiem, pētniekiem un inovatoriem, kuru idejas un sasniegumi veido nākotnes tehnoloģijas un risinājumus, vienlaikus atklājot zinātni kā aizraujošu un cilvēcīgu procesu. Sarunas ar zinātniekiem top sadarbībā ar Rietumu banku – izcilība nekad nav nejaušība. Zinātniekus atbalsta Latvijas Universitātes fonds. Raidījums Radio SWH TV ēterā skatāms ceturtdienās plkst. 20.00, savukārt atkārtojums – svētdienās plkst. 15.00.
