Pie skatītājiem jau nokļuvusi bērnu komēdija “Bum!”, ko režisē Marta Selecka un Andra Doršs. Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” Selecka pastāsta, kā vispār ienākusi prātā šādas pilnmetrāžas filmas veidošana, kam tā ir veltīta un kā ir strādāt ar bērniem filmēšanas laukumā.
Martas Seleckas kontā ir gana daudz darbu, viņa ir arī bērnu iemīļotā raidījuma “Tutas lietas” idejas autore, tāpēc – kā ienācis prātā veidot ģimenes piedzīvojumfilmu “Bum!”? “Tas kaut kā trāpijās nejauši,” nosaka režisore, “Sākās ar to, ka mēs ar maniem foršiem draugiem, kolēģiem taisījām “Tutas lietas” vairākus gadus – tas bija tāds ļoti veiksmīgs projekts Latvijas mērogā.”
Viņa turpina: “Mēs pratām uzruāt bērnu auditoriju, tad sanāca, ka bija pandēmijas laiks, bija konkurss, kurā varēja pieteikties ar kino projektiem. Mēs nolēmām, ka varbūt tas ir bišķi pa augstu šauts, bet tā kā mums patika taisīt bērniem saturu, mēs varētu arī atvēzēties uz filmu.” Vārds pa vārdam un viss notiek! Piedalīšanās konkursā bijusi veiksmīga, finansējums apstiprināts un filma jātaisa.
“Ja es domāju par tādiem grūtākajiem savas dzīves darbiem, tad šis bija viens no tādiem grūtākajiem – filmu aizvest līdz ekrānam. Tas bija ļoti, ļoti izaicinoši,” atzīst Selecka. Filma “Bum!” ir bērnu filma, kas veltīta 11, 12, 13 gadus veciem skolēniem. “Viņiem ir savs humors un sava ikdiena skolā – mēs mēģinājām to kaut kādā ziņā atkodēt un saprast, kā tad viņi šodien jūtas,” viņa piebilst.
“Strādājot ar bērniem pie šīs filmas, mēs, protams, secinājām, ka tas viss ir ļoti mainījies, – ka bērni šodien ir pilnīgi savādāki un viņiem ir ļoti citādākas intereses, arī viņu pasaules uztvere ir pilnīgi savādāka, bet mēs ļoti centāmies viņus saprast un cerams, ka viņiem patiks filma, jo tā ir tiešām viņiem domāta,” norāda Selecka.
Viena lieta ir strādāt ar profesionāliem aktieriem, bet cita – strādāt ar bērniem. “Tas arī bija viens no tādiem lielākajiem izaicinājumiem. Protams, ka bērni, pirmkārt, jau kā aktieri – viņi daudz ātrāk nogurst vai, piemēram, ir ļoti daudz un dažādi noteikumi arī filmēšanas laukumā, kā jauzvedās, ja aktieru vietā tev ir bērni,” pastāsta režisore. Lai izprastu bērnu filmēšanās specifiku apmeklēta pat speciāla meistarklase, kā darboties un atraisīt bērnus.
“Uz laukuma, piemēram, nedrīkstēja būt telefoni, uz laukuma nedrīkstēja būt “Coca-Cola”, uz laukuma nedrīkstēja būt končas, jo cukurs viņus padara atkal tādus intesīvus un aktīvus – viņi pēc tam sagurst vēl ātrāk,” atklāj Selecka.
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
