Raidījumā “Saka Rīga” Ainārs Rutkēvičs par Eiropas Mobilitātes nedēļas aktualitātēm iztaujāja Rīgas domes Pilsētas attīstība komitejas vadītāju Inesi Andersoni.
Eiropas mobilitātes nedēļa notiek ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās. Kāda ir šīs nedēļas ideja?
Jā, Eiropas Mobilitātes nedēļa norisinās dažādās pilsētās. Tā ir brīvprātīga iespēja katrai pilsētai radīt aktivitāšu kopumu, lai aktualizētu tēmu – mobilitāte. Šajā nedēļā mēs apskatāmies, kā mums ir veicies ar dažāda veida aktivitātēm šajā jomā gan no infrastruktūras viedokļa, gan arī no citiem mobilitāti sekmējošiem aspektiem. Kā arī mudinām iedzīvotājus un pilsētas viesus padomāt par to, kā es pilsētā pārveidojos, kāds ir mans nospiedums uz pilsētas mobilitāti. Un varbūt tā ir iespēja padomāt, ka es arī kādreiz varu pamēģināt pārvietoties savādāk.
Mobilitātes nedēļas ietvaros tiks prezentēta Rīgas ielu tipoloģijas rokasgrāmata. Kas tā būs un kālab tā ir vajadzīga?
Eiropas Mobilitātes nedēļas virstēma šajā gadā ir koptelpa – iela kā kopīga vieta, kur mēs ikdienā satiekamies, ejam viens otram garām, braucam garām, kopā pārvietojamies. Tāpēc mēs nāksim klajā ar mūsu ielu tipoloģiju vadlīnijām – kādas mēs gribam redzēt Rīgas ielas nākotnē tad, kad mēs tās pārbūvējam pilnā apjomā vai būvējam no jauna. Tā ir tāda kāda rokasgrāmata.
Piemēram, ja gribam ķerties klāt pie noteiktas ielas, tad tiek izvērtēts, kas tā ir par ielu, kāds ir šīs ielas platums un ko mums tajā ielā ir jāpanāk, cik platām ietvēm būtu jābūt, kāds ir veloceļš, vai veloceļš ir atdalīts, kā tas tiek droši izveidots vai atdalīts no satiksmes, vai tur ir viena josla vai divas joslas.
Ielu tipoloģijas rokasgrāmata ir arhitektu dienesta izveidots pamatīgs darbs, ko pēc tam varēs izmantot projektētāju komandas.
Publiskajā telpā daudz tiek akcentēta nepietiekamā velo infrastruktūra galvaspilsētā, kas vietām jau parādās, bet tā lokāli un haotiski, bez tādiem centrāliem savienojumiem.
Līdzīgi kā ielas pilsētā tiek pārbūvētas pa posmiem un dažādās vietās, arī velo infrastruktūra top pa posmiem. Šogad trijās apkaimē parādījušās jaunas krāsotās velojoslas – Mežciemā, Čiekurkalnā un Āgenskalnā. Mums ir izveidota infrastruktūras koncepcija, kurā ir iezīmēts tas ideālais tīkls, bet tas būs tāds nākamo 5 – 10 gadu projektēšanas un būvniecības darbs.
Labā ziņa ir tāda, ka mums projektējās apmēram simts kilometri dažādas velo infrastruktūras, kas būs atdalīta droša velo infrastruktūra, ko arī cilvēki pieprasa. Ir viegli velojoslas uzzīmēt ar krāsu, bet krāsa neaizsargā velobraucēju. Mēs gribam, lai velobraukšana būtu droša, tāpēc tai vajag būt ar infrastruktūru atdalītai no satiksmes.
Turpinot par mikromobilitātes rīkiem, kāda izskatās elektroskrejriteņu nākotne Rīgā?
Šobrīd jau ir pieņemti saistošie noteikumi par ātruma ierobežojumiem, kas man liekas ļoti svarīgs solis. Tāpat pakāpeniski tiek veidotas skrejriteņu novietnes, lai tie netiku pamesti dažādās vietās un netraucētu. Piemēram, Vecrīgā vairs nevar novietot skrejriteni, tos var novietot tikai pie Vecrīgas robežas.
Ja mums būs aizvien pieaugošs spiediens no Veselības ministrijas un Bērnu klīniskās slimnīcas, tad būs jādomā, kādi varētu būt nākamie risinājumi.
Vairāk klausies raidījuma “Saka Rīga” ierakstā:
