Pirms nepilna gada, 2023. gada decembrī, tika uzsākta pasažieru pārvadāšana ar uzņēmuma “Škoda Vagonka” jaunajiem elektrovilcieniem. Svinīgajā atklāšanā tā laika a/s “Pasažieru vilciens” vadība solīja jaunu ēru dzelzceļa pasažieru pārvadājumos. Katra diena gan nesa aizvien vairāk problēmu un pasažieru neapmierinātību. Tagad visas problēmas esot novērstas. “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors stāsta, ka visi 32 jaunie “Škoda Vagonka” elektrovilcieni ir saņemti, 31 no tiem pārvadā pasažierus, bet viens vēl tiekot pārbaudīts.
Rezervei sagatavoti vecie elektrovilcieni
R. Nešpors bilst, ka ritošā sastāva tehniskajai gatavībai elektrovilcienu programmatūrā un aprīkojumā veikti 18 papildu uzlabojumi. Rezervei esot sagatavoti arī 13 vecie elektrovilcieni. Plānots, ka primāri tie veikšot tehniskos reisus. Piemēram, aukstajā laikā tie kursētu pirms jaunā elektrovilciena, lai atbrīvotu no apledojuma kontakttīklu. Citās Eiropas valstīs kontakttīklus apsilda, bet tas esot pārāk dārgi. “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs uzsver, ka pasažieru skaits esot pieaudzis: “Precizitāte un punktualitāte, kas ir mūsu galvenais rādītājs, pēc kā varam spriest, cik efektīvi vai neefektīvi nodrošinām pārvadājumus, ir 98%. Redzam, ka, sākot jau ar februāri, mācību stundas tika izdarītas, un mēs atgriezāmies pie punktualitātes līmeņa. Izņēmums bija vienīgi jūlijs, kad bija vētra.”
Daudziem pasažieriem gan tas liek tikai pasmaidīt, jo realitātē daudzos reisos līnijā Rīga–Jelgava vilcieni kavējas itin bieži. Par to liecina arī ieraksti sociālajos tīklos.
Uzņēmējs Reinis Artimovičs 13. novembrī no rīta aizvedis uz Rīgu sievu ar bērnu, bet pats atgriezies Jelgavā. Savukārt sieva ar bērnu plānojusi mājās atgriezties ar vilcienu. Tomēr Olainē pateikts, ka vilciens tālāk nekursēs. “Nu labi – vilciens nebrauks, būs cits. Esot 5–10 minūtes jāpagaida. Gaida, gaida – vilciena nav. Saka būšot plkst.12.08 – nekā. Pēc brīža pasaka – vēl četrdesmit minūtes vajadzētu uzgaidīt. Es piezvanīju uz “Vivi” konsultatīvo tālruni, kur teica, ka arī to nevarot garantēt. Tā nu es te galīgi apslimis braucu pakaļ uz Olaini,” stāsta R. Artimovičs. Arī vakarpusē vilciens kavējās vairāk nekā stundu. Turklāt, iegādājoties biļeti internetā, neparādās brīdinājums, ka vilciens kavēsies vai, iespējams, vispār tiks atcelts. Ar atceltiem un kavētiem reisiem Jelgavas līnijā braucējiem nācās samierināties arī vakar, 20. novembrī.
Skaidro kavēšanās iemeslus
“Pasažieru vilciena” vadītājs stāsta, ka iemesli, kāpēc vilcieni kavējas, esot dažādi. Tie varot būt laika apstākļi, sabirušas koku lapas uz sliedēm, bet visbiežāk tie esot infrastruktūras remontdarbi. VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis Rinalds Pļavnieks skaidro, ka 13. novembrī, veicot būvniecības darbus, pārrauts sakaru kabelis, bet visā līnijas garumā par problēmām pavēstīt visiem potenciālajiem pasažieriem esot ļoti sarežģīti. R. Pļavnieks nesola, ka turpmāk šādas situācijas neatkārtosies, jo Rīgas–Jelgavas līnijā tiek mainīts kontaktīkls, bet šādi gadījumi varētu būt retāki. “Sākotnēji izvēlētā stratēģija bija mainīt kontakttīklu kopumā lielos posmos, samazinot elektrovilcienu kustības iespējas. Tātad elektrovilcieni pārvietojas pa vienu, nevis abiem ceļiem. Pa otru ceļu var iet dīzeļvilcieni. Šim lielajam posmam darbi jau tuvojas noslēgumam. Secīgi nākamie tiek plānoti mazākos posmos ar iespējām izmainīties. Līdz ar to daudz mazāk ietekmējot, bet tomēr ietekmējot elektrovilcienu kustību,” tā R. Pļavnieks.
Nākamgad situācija uzlabosies
Kontaktīklu nomaiņa notiek ES finansētā projektā, kurš jau ir realizēts Krustpils līnijā Aizkraukles posmā, kas gan bijis krietni īsāks, tāpēc vasarā darbi paveikti. R. Pļavnieks noraida pārmetumus par to, ka Jelgavas līnijas pasažieri vairs nevar paļauties uz vilcienu satiksmi: “Es domāju, ka pasažieri Rīgas–Jelgavas līnijā var paļauties uz vilcienu. Tā ir viena no līnijām, kur lielākā daļa staciju jau ir modernizētas un pieejamas Eiropas standartiem atbilstošas ērtības. Kontaktīklu nomaiņu plānots pabeigt nākamā gada laikā. “Pēc tam, ja Ministru kabinets apstiprinās, iecerēta Rīgas mezgla elektrifikācija, tostarp arī centrālajā stacijā.
Projektu ”Novadu balss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par sagatavoto saturu atbild laikraksts ”Zemgales Ziņas”.
