Vai sportā ieguldītā nauda ilgtermiņā var palīdzēt samazināt arī veselības aprūpes izdevumus? Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Raimonds Lazdiņš uzskata, ka jā. Raidījumā “Vakara sporta stunda” viņš skaidro, kāpēc Latvijai nepieciešams Sporta fonds, kur tam iespējams rast finansējumu un kā tas var veicināt veselīgākas sabiedrības veidošanu.
“Ja mēs gribam veselīgu sabiedrību, ja mēs gribam sportisku sabiedrību, nauda mums ir.”
Ar to Lazdiņš domā nevis papildu budžeta līdzekļus, bet iespēju Sporta fondam novirzīt daļu akcīzes ieņēmumu, tostarp no saldinātajiem dzērieniem. Vēl viens finansējuma avots, viņaprāt, būtu efektīvāka cīņa ar nelegālo tabakas tirgu. “Mums ir jārada sistēma, pie kuras mēs ieguldām fiziskajās aktivitātēs un beidzam gausties,” viņš saka, uzsverot, ka daudz lielāks uzsvars jāliek uz profilaksi, nevis problēmu risināšanu pēc tam.
Kā piemēru Lazdiņš min agrāko finansēšanas modeli, kad sports un kultūra tika finansēti no īpašiem nodokļu ieņēmumiem, nodrošinot nozarei prognozējamāku finansējumu. Tagad situācija ir būtiski mainījusies, un, kā norāda Lazdiņš, “sporta finansējums no 2016. gada nav mainījies. Tie ir desmit gadi,” lai gan šajā laikā ievērojami pieaugušas degvielas cenas, algas un sporta organizāciju ikdienas izmaksas.
Sporta fonds balstās trīs galvenajos virzienos
Lazdiņš uzsver, ka fondam jābalstās uz trim galvenajiem virzieniem – augstu sasniegumu sportu, sporta infrastruktūras attīstību un starptautisku sporta pasākumu rīkošanu Latvijā. Tas dod ieguvumu ne tikai sporta nozarei, bet arī valsts ekonomikai, jo lielas sacensības piesaista viesus viesnīcām, restorāniem un citiem uzņēmumiem.
Runājot par iespējamiem finansējuma avotiem, viņš vēlreiz uzsver, ka līdzekļi valstī ir, taču svarīgi ir noteikt pareizās prioritātes. “Sakārtojam to visu un iedodam tam sportam – būs vairāk stimulu,” aicina Lazdiņš, runājot par efektīvāku cīņu ar nelegālo tabakas tirgu.
“Mēs veselībā grūžam tikai seku likvidācijā, bet prevencijā neieguldām neko.”
Kā piemēru viņš min programmu “Peldēt droši!”, kuru redz kā vienu no iespējamajiem Sporta fonda virzieniem. Lazdiņa ieskatā šādi preventīvi pasākumi palīdzētu samazināt noslīkušo skaitu un vienlaikus mazināt valsts izdevumus nākotnē, jo ieguldījumi profilaksē ir efektīvāki nekā cīņa ar sekām.
Veselīgas sabiedrības pamati sākas skolā
Sarunas noslēgumā uzmanība tiek pievērsta bērnu un jauniešu sportam. “Bērnu kļūst mazāk,” norāda Lazdiņš, uzsverot, ka līdz ar dzimstības samazināšanos sporta sistēmai kļūst arvien grūtāk attīstīties. Tieši tāpēc, viņaprāt, vēl jo svarīgāk ir panākt, lai pēc iespējas vairāk bērnu regulāri nodarbotos ar fiziskajām aktivitātēm.
Līdztekus tam izskan aicinājums palielināt sporta stundu skaitu skolās. “Sporta stundu skaits jāpalielina,” uzsver Lazdiņš, piebilstot, ka veselīgas sabiedrības pamati tiek likti tieši bērnībā.
Noslēgumā Lazdiņš pauž cerību, ka Saeimā pietiks politiskās gribas atbalstīt Sporta fonda izveidi. “Jācer, ka politiķiem pietiks politiskās gribas saprast, ka dzimstība, kustība un veselība ir primāri,” saka LOK prezidents.
Pilnu raidījumu “Vakara sporta stunda” skaties un klausies ierakstā!
