Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” riteņbraucējs Toms Skujiņš, kurš nupat guvis labākā 2024. gada sportista apbalvojumu “Trīs zvaigžņu balvas” ceremonijā, atklāj, vai domā jau par nākamajām olimpiskajām spēlēm, kas norisināsies 2028. gadā Losandželosā, kā arī – kādi nākotnes plāni riteņbraucējam ir saistībā ar karjeras noslēgumu un ko vēlētos darīt nākotnē.
Cerība ir, ka arī nākamajās olimpiskajās spēlēs Losandželosā pēc četriem gadiem Skujiņš būs sportistu vidū, kuri cīnīsies par medaļām. “Būtu forši sakrāt četras (olimpiskās spēles – aut.), bet laiks rādīs. Katrā ziņā Losandželosas olimpiskās spēles jau pāris gadus (divus) ir noteikti manā prātā, jo arī tajā brīdī būs sasniegts tāds vecums, ka varbūt jāsāk domāt par karjeras beigām,” norāda riteņbraucējs.
Viņš turpina: “Tas noteikti ir tas gads, līdz kuram es ar simtprocentīgu atdevi turpināšu iet uz priekšu, bet pēc tā gada, iespējams, ka karjera beigsies – vismaz šobrīd es tā domāju, ka tas būs tā kā punkts uz “i”, ar ko noslēgt, cerams, skaistu karjeru, bet, protams, dzīve mainās, dzīve rādīs, bet katrā ziņā Losandželosa ir liels mērķis nākamajai četrgadei.”
Vaicāts, kā redz savu nākotni pēc karjeras noslēguma, Skujiņš nosaka, ka baigi necenšas par to domāt, jo vēl konkrēti nezina, ko vēlas darīt pēc tam: “Skaidrs, ka uz rokām nesēdēšu.” Šobrīd sportists koncentrējas uz to, ka līdz Losandželosas spēlēm ir četri gadi, būtībā četras reizes ir iespēja piedalīties “Tour de France” sacensībās, kā arī četras izdevības sacensties “Parīze – Rubē”.
“Man ir tikai četras iespējas katrās no sacensībām, kas notiek vienu gadu, – man ir tikai četras iespējas tajās piedalīties, tajās uzvarēt, nostartēt labi. Pieliekot to gala punktu, man ir devis vairāk motivācijas nepadoties, neatlaist nevienu brīdi vaļā, jo tās iespējas ir tik, cik tās ir. Ja šogad vai nākamgad es palaižu garām, tad tikai trīs palikušas,” atzīst Skujiņš.
Viena lieta, ko riteņbraucējs gan zina, domājot par savu nākotni pēc sportista karjeras beigām, viņš vēlas palikt sportā: “Es gribu palikt riteņbraukšanā, jo man liekas, ka man tomēr ir diezgan daudz pieredze uzkrāta, lai es dotu atpakaļ riteņbraukšanai kaut ko. … Es domāju, ka es varu palīdzēt “jaunajiem” vairāk nepieļaut tādas kļūdas, ko es esmu pieļāvis, un ātrāk iet tam procesam cauri, lai ne 33 gados būtu labākais rezultāts olimpiādē – lai ātrāk to varētu izdarīt.”
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
