Raidījumā “Zaļais stūris” viesojas Gatis Auziņš, kurš seko līdzi dažādām norisēm, kas saistītas ar graudiem, un pastāsta par to, ko būtu vērts par graudu apriti zināt katram latvietim. “Eiropas Savienībā audzētie graudi – paši kvalitatīvākie pasaulē, jo mums ir ļoti daudzas visādas regulas, kuras, protams, mums nepatīk,” viņš nosaka.
“Mēs esam otrie lielākie auzu ražotāji pasaulē,” teic raidījuma vadītājs Māris Olte, “Kas ir tas, ko cilvēkam, kurš veikalā izvēlas maizi vai auzu pārslas, būtu jāzina par graudu apriti?” Auziņš norāda, ka Eiropas Savienībā audzētie graudi ir kvalitatīvākie pasaulē tieši noteikto regulu dēļ, kas daudziem nepatīk.
“Beigu beigās tas rezultējas pie tā, ka mums ir kvalitatīva pārtika. Mums ir vieni no kvalitatīvākajiem graudiem pasaulē – tās ir ne tikai auzas, tie ir gan kvieši, gan rudzi, gan mieži,” viņš paskaidro. Tieši rudzi latviešiem ir ļoti svarīgi, jo tie ir sastāvā kultūrvēsturiskam produktam – rupjmaizei.
Tomēr, cik graudus mēs Latvijā apēdam? “Ja ņem kopā, teiksim, ka neēd tikai maizi, bet tu gan jau ēd bulciņu, kaut kur vēl tas graudu produkts – kaut kāda tā sastāvdaļa tiek izmantota, tad vidēji uz cilvēku tiek rēķināts, ka gadā cilvēks patērē 100 kilogramus. Mēs saražojam – tā kopraža ar visām kultūrām ir ap trīs miljoniem tonnu gadā. Mēs esam graudu lieleksportētājs!” stāsta Auziņš.
“Izrādās Latvija – otrā lielākā aiz Vācijas auzu audzētājvalsts. 40 procenti no visām auzām ir ekoloģiskās, bioloģiskās auzas. Tās pērk visā pasaulē no mums,” teic Olte. Auziņš šajā sakarā norāda uz vēl kādu aspektu – arī šķirnes sēklām attīstās pietiekami strauji: “Šķirnes paliek mazāk prasīgākas, bet ražīgākas. Ja agrāk auza, – bioloģiski audzējot, neliek klāt ne slāpekli, nekādus kompleksos minerālmēslus virsū, tur auga tonna, divas no hektāra, tad tagad ar labām šķirnēm var dabūt trīs, četras, piecas..”
