Īsziņa par “pēdējo iespēju ieguldīt” vai čatbots, kas atbild pieklājīgi un bez kļūdām latviešu valodā – šādas situācijas daudziem kļuvušas par ikdienu. Aiz šķietami gludas saziņas arvien biežāk stāv nevis cilvēks, bet algoritms. Raidījumā “Kiberpēdas” kiberdrošības aktualitātes analizē “Cert.lv” vadītājas vietnieks Varis Teivāns, skaidrojot, kā mākslīgais intelekts (MI) vienlaikus atvieglo dzīvi un sarežģī drošību.
Pēc Teivāna teiktā, tieši 2025. gads iezīmējis strauju pavērsienu – MI rīki kļuvuši plaši pieejami un ietekmē gan aizsardzības, gan uzbrukumu pusi. Uzbrucēji tos izmanto, lai paātrinātu procesus un pielāgotu vēstījumus konkrētām auditorijām. “Mākslīgais intelekts 2025. gadā ir ļoti strauji iegājis mūsu ikdienā, un tas būtiski maina arī kiberdraudu vidi,” viņš norāda, uzsverot, ka draudi kļūst dinamiskāki un grūtāk paredzami.
Visredzamākās pārmaiņas jūtamas krāpniecībā. MI ļauj ģenerēt pārliecinošus tekstus, uzturēt sarunu un reaģēt reāllaikā, samazinot cilvēcisko kļūdu iespējamību uzbrucēju pusē. “Ja agrāk krāpniekiem vajadzēja labas valodas prasmes, tad tagad to paveic mākslīgais intelekts,” skaidro Teivāns. Tas nozīmē, ka krāpnieciskas vēstules un zvani izskatās ticamāki, bet atpazīšana prasa lielāku vērību no saņēmēja.
Tehniskajā plaknē tas rada vēl vienu risku: MI paātrina ievainojamību izmantošanu un automatizē uzbrukumu ķēdes. Taču sociālajā plaknē risks ir cits – pārmērīga uzticēšanās pašam rīkam. “Mākslīgais intelekts nav intelekts – tā ir programmatūra, kas strādā pēc noteiktiem algoritmiem,” uzsver Teivāns, atgādinot, ka MI var kļūdīties, “halucinēt” un reproducēt nepatiesu informāciju, ja netiek kritiski uzraudzīts.
Šī robeža ir īpaši jūtīga informācijas telpā. MI spēj ātri radīt saturu, kas izskatās uzticams, un tas var ietekmēt sabiedrisko domu. Lai gan Latvijā vēlēšanas notiek klātienē ar fiziskiem biļeteniem, informatīvā vide paliek ievainojama – tieši tur notiek cīņa par uzticēšanos, uzmanību un interpretāciju.
Neraugoties uz tehnoloģiju straujo attīstību, izšķirošais faktors joprojām ir cilvēks. Lietotāja rīcība bieži nosaka, vai uzbrukums būs sekmīgs. “Cilvēks joprojām ir vājākais posms, bet vienlaikus arī svarīgākais aizsardzības elements,” saka Teivāns, uzsverot kritiskās domāšanas un piesardzības nozīmi ikdienas digitālajās izvēlēs.
Skatoties uz 2026. gadu, galvenais izaicinājums būs līdzsvara atrašana starp MI sniegtajām iespējām un ar tām saistītajiem riskiem. Tehnoloģijas var būt palīgs, bet tikpat viegli – ierocis. “Mums ir jālieto tehnoloģijas prātīgi, lai nav tā, ka tehnoloģijas lieto mūs,” uzsver Teivāns.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
