Ja pirms divdesmit gadiem sarunas galvenokārt bija par stiprām parolēm un pikšķerēšanas e-pastiem, tad šobrīd uzmanības centrā ir mākslīgais intelekts, dezinformācija un bērnu drošība sociālajos tīklos. Par šīm pārmaiņām, ņemot vērā arī Drošāka interneta dienu 10. februārī, raidījumā “Kiberpēdas” stāsta Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.
“Ja 2007. gadā mēs runājām par parolēm un pikšķerēšanu, tad šodien jau runājam par mākslīgo intelektu un dezinformāciju,” norāda Katkovska. Viņa uzsver, ka digitālā vide attīstās ļoti strauji, un līdz ar to mainās arī apdraudējumi. Digitālā pratība vairs nav vienreiz apgūstama prasme – tā ir nepārtraukts mācīšanās process, kurā jāiesaistās gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Šī gada Drošāka interneta dienas centrālā tēma ir mākslīgais intelekts. Tās ietvaros notika arī konference, kuras laikā dalībnieki varēja piedalīties Tjūringa testā un mēģināt atšķirt cilvēka radītu atbildi no mākslīgā intelekta ģenerētas. “Šī gada tēma ir – kā iedraudzēties ar mākslīgo intelektu,” skaidro eksperte.
“Mēs rīkojām Tjūringa testu, lai cilvēki paši pārbaudītu, vai spēj atšķirt mākslīgā intelekta radītu atbildi no cilvēka atbildes,” viņa piebilst, uzsverot – tehnoloģija pati par sevi nav ne laba, ne slikta, būtiska ir prasme to lietot kritiski. Vienlaikus eksperte norāda, ka mākslīgais intelekts pastiprina arī dezinformācijas riskus, jo kļūst arvien grūtāk atšķirt patiesu saturu no mākslīgi radīta.
Līdzās jaunajām tehnoloģijām aktuāla joprojām ir bērnu drošība sociālajos tīklos. Diskusijas par vecuma ierobežojumiem uzvirmo arvien biežāk, taču Katkovska brīdina no vienkāršotiem risinājumiem. “Pilnīgs aizliegums sociālajiem tīkliem nav risinājums,” viņa uzsver, norādot, ka ilgtermiņā svarīgāka ir drošas vides veidošana, platformu atbildība un saprātīga uzraudzība.
Eksperte īpaši akcentē vecāku lomu. “Vecākiem ir jābūt iesaistītiem un jārunā ar bērniem par to, ko viņi dara internetā,” viņa atgādina. Tieši saruna un uzticēšanās palīdz laikus pamanīt riskus un novērst nopietnākas sekas. Digitālā drošība nav tikai tehnoloģisks jautājums – tā sākas ģimenē un ikdienas paradumos.
Satraucoša tendence ir bērnu ievilināšana jeb grūmings. “Mēs redzam, ka bērni arvien biežāk saskaras ar pieaugušajiem, kuri veido seksuāla rakstura komunikāciju,” norāda Katkovska. Tūkstošiem nepilngadīgo ir atzinuši šādu pieredzi, kas apliecina, ka problēma nav teorētiska, bet ļoti konkrēta un aktuāla. Šie dati balstīti Drošāka interneta centra rīcībā esošajā pašpalīdzības rīka statistikā.
Vienlaikus Drošāka interneta centrs arvien aktīvāk iesaista pašus jauniešus drošības stiprināšanā. “Jaunieši paši vislabāk spēj uzrunāt savus vienaudžus,” saka Katkovska, runājot par modeli “skolēns dodas pie skolēna”. Šāda pieeja palīdz par riskiem runāt atklātāk un saprotamākā valodā, jo vienaudžu pieredze bieži ir pārliecinošāka nekā pieaugušo pamācības.
Divdesmit gadu pieredze rāda – tehnoloģijas mainās, bet drošības pamatprincipi paliek nemainīgi. Kritiska domāšana, saruna un atbildīga rīcība ir galvenie aizsardzības mehānismi arī šodien. Katkovska uzsver, ka digitālā pratība kļūst par vienu no svarīgākajām pamatprasmēm mūsdienu sabiedrībā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
