Jaunā Latvijas biatloniste Estere Volfa šosezon piedzīvojusi strauju izrāvienu, pietuvojoties pasaules labāko desmitniekam un izcīnot vēsturisku medaļu junioru čempionātā. Raidījumā “Vakara sporta stunda” viņa kopā ar mammu, bijušo biatlonisti un olimpieti Ievu Cederštrēmu-Volfu, atklāti stāsta par ceļu līdz panākumiem un ģimenes lomu, kas šajā stāstā izrādījusies izšķiroša.
Sezona, kas sākusies bez skaļiem mērķiem, pārvērtusies par negaidītu izrāvienu. “Tiešām esmu pārsteigta par šo sezonu,” atzīst Volfa. Viņa neslēpj, ka pati vēl joprojām mēģina aptvert notikušo: “Es nezinu, kā tas ir izdevies, bet man ir liels šoks.” Šie rezultāti – tostarp pietuvošanās labāko desmitniekam – kļuvuši par apliecinājumu, ka jaunā sportiste jau spēj konkurēt augstākajā līmenī.
Aiz panākumiem slēpjas gadiem krāts pamats un konsekvents darbs. Volfa uzsver, ka biatlons sākas ar slēpošanu, kas veido izturību un tehniku: “Biatlons vispār jāiesāk ar slēpošanu.” Tieši šī bāze un lēmums pilnībā pievērsties biatlonam izrādījies izšķirošs. Ne mazāk svarīgs bijis arī darbs šaušanā – “nekad tik daudz neesmu šāvusi kā pa šo gadu, un tas arī ir atspoguļojies rezultātos.”
Šajā stāstā īpašu nozīmi ieņem ģimene. Ieva Cederštrēma-Volfa, kura pati savulaik startējusi olimpiskajās spēlēs, redz meitas progresu no pavisam citas perspektīvas. “Mazie solīši, bet Estere pierādīja, ka viņa diezgan lieliem aizgāja jau pašā sākumā,” viņa saka. Tas ir stāsts par paaudžu pārmantojamību – no mammas pieredzes līdz meitas izrāvienam.
Tomēr mamma apzināti izvēlas neiejaukties meitas profesionālajā attīstībā. “Vispār neiesaistos tādās darbībās, jo es saprotu, ka viņa ir krietni pārāka par mani,” atklāj Cederštrēma-Volfa. Viņas skatījumā panākumu pamatā nav noslēpumu – “tur nav nekādu noslēpumu – tur ir ikdienas darbs.” Šī pieeja ļauj Esterei augt savā tempā un veidot pašai savu ceļu sportā.
Par sezonas emocionālo kulmināciju kļuvusi medaļa pasaules junioru čempionātā, kas jaunajai sportistei nozīmē vairāk nekā tikai rezultātu. “Tā pirmā medaļa stafetē man ir laikam vismīļākā,” saka Volfa. Savukārt mamma šo sasniegumu redz arī praktiskā gaismā. “Tā medaļa ir tavs CV,” viņa uzsver, atgādinot par sporta realitāti, kur katrs rezultāts ietekmē nākotnes iespējas.
Nonākot starptautiskajā apritē, Volfa atklājusi arī biatlona īpašo vidi, kas viņu patīkami pārsteigusi. “Biatlons ir ļoti draudzīgs sporta veids,” viņa saka, uzsverot savstarpējo cieņu pat konkurences apstākļos. Pat pieaugot atpazīstamībai, sportiste vēl nejūtas kā zvaigzne: “Man tāda sajūta, ka nekas nav mainījies.”
Ja šī sezona kļuvusi par negaidītu izrāvienu, tad nākamā jau nesīs pavisam citus izaicinājumus. Konkurence pieaugs, gaidas būs augstākas, un katrs starts prasīs vēl lielāku stabilitāti. Taču, kā rāda līdzšinējais ceļš, Volfu ģimenes stāstā svarīgākais nav tikai rezultāts, bet spēja soli pa solim virzīties uz priekšu – reizēm pat daudz lielākiem soļiem, nekā sākumā šķitis iespējams.
