Aktieris Kārlis Arnolds Avots šobrīd piedzīvo vienu no intensīvākajiem posmiem savā karjerā – filma par basketbola leģendu Uļjanu Semjonovu nonākusi Kannu festivāla programmā, bet paralēli viņš filmējas starptautiskā seriālā “Vikings” turpinājumā. Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” Avots atklāti runā par bailēm, ambīcijām, smago ceļu līdz lielajām iespējām un to, kāpēc viņam svarīgāk par visu ir stāstīt patiesus stāstus.
Filma “Uļa”, kuras idejas autors un galvenās lomas atveidotājs ir pats Avots, aktierim kļuvusi par ļoti personīgu projektu. Viņš neslēpj, ka pirmā filmas noskatīšanās bijusi emocionāli satricinoša: “Pirmo reizi dzīvē man bija bail no filmas, ļoti bail.” Aktieris atzīst, ka viņam bijis svarīgi, lai stāsts par Semjonovu izdotos godīgs un patiess: “Viņa zināja, ka filma tiek veidota ar patiesu mīlestību.” Viņaprāt, filma nav tikai par basketbolu – “mūsu filma ir par jebkuru cilvēku, kurš kādā brīdī juties atšķirīgs”.
Ideja par filmu radusies jau studiju laikā, kad viņš vēl tikai meklējis savu vietu aktiera profesijā. Avots atceras, ka sporta pasaule bijusi vienīgā vide, par kuru viņš spējis runāt patiesi: “Es neko citu šajā pasaulē nesapratu. Es ne par ko citu nevarēju tik godīgi runāt.” Jau toreiz dzimusi doma par Uļjanu Semjonovu kā tēlu, kas spētu apvienot sportu, cilvēcību un mākslu.
Vēlāk viņš basketbola leģendai personīgi uzrakstījis vēstuli, kurā atzinis, cik ļoti viņu iedvesmo viņas dzīvesstāsts: “Viņas stāsts man bija daudz interesantāks nekā jebkurš Šekspīrs vai Blaumanis.” Tomēr ceļš līdz filmai neesot bijis vienkāršs. Avots vairākus gadus centies atrast cilvēkus, kuri šai idejai noticētu, līdz satika režisoru Viesturu Kairišu. Arī lēmums pašam spēlēt Uļjanu Semjonovu viņam šķitis pašsaprotams.
“Es nekad neapsvēru nevienu citu iespēju,” saka aktieris, atzīstot, ka sākumā nav pat aizdomājies, cik jūtīga un diskutabla citiem varētu šķist doma par vīrieti sievietes lomā. “Tas nāca no sirds,” viņš piebilst un uzsver, ka svarīgākais viņam bijusi cieņa pret pašu Semjonovu un viņas stāstu. Īpašu rezonansi izraisījusi arī filmas nonākšana Kannu kinofestivāla konkursa programmā.
“Tā ir aptuveni viena procenta iespējamība,” saka Avots, runājot par iespēju iekļūt pasaules prestižākā kino festivāla sadaļā “Īpašais skatiens / Un Certain Regard”. Aktieris neslēpj, ka vēl pirms dažiem gadiem kino pasaule viņam šķitusi ļoti tāla. “Man liekas, tajā brīdī pat nezināju, kas ir Kannu kino festivāls,” viņš smejoties atzīst. Tagad Avots kopā ar filmas komandu gatavojas pasaules pirmizrādei Francijā.
Paralēli filmai Avots arvien pārliecinošāk ienāk arī starptautiskajā kino vidē. Viņš ieguvis vienu no centrālajām lomām jaunajā seriālā “Bloodaxe” – leģendārā “Vikings” turpinājumā, kas tiek filmēts Īrijā un Islandē. Aktieris neslēpj, ka līdz šim ceļš uz ārvalstu projektiem bijis smags un pilns atteikumu: “Es esmu spītīgi klauvējies pie visām durvīm, un mani nekad nekur nelaiž iekšā, bet es caur logu kaut kā savu vietu atrodu.” Viņaprāt, tieši sportiskais raksturs palīdzējis nepadoties arī brīžos, kad konkurence šķitusi neiespējama.
Lomai vikingu seriālā aktieris piedzīvojis iespaidīgu fizisku transformāciju – apguvis jāšanu, intensīvi trenējies un īsā laikā pieņēmies svarā gandrīz par 15 kilogramiem. “Ēdu olbaltumvielas, trenējos un dzīvoju ļoti disciplinēti,” stāsta Avots. Seriālā viņš atveido sarežģītu antivaroni – vēsturisku vikingu Egilu Skalagrimsonu. “Sliktie tēli ir visgaršīgākās lomas,” smejas aktieris, piebilstot, ka tie ļauj darīt daudz drosmīgākas un neparedzamākas lietas nekā klasiskie “labie” varoņi.
Sarunas laikā Avots vairākkārt atgriežas arī pie sapņiem un pašapziņas. Viņš uzskata, ka Latvijas aktieriem daudz drosmīgāk jāskatās ārpus vietējā tirgus. “Tagad viss ir iespējams,” saka aktieris, runājot par “self-tape” kastingu ēru, kas ļauj pieteikties lomām jebkur pasaulē. Tajā pašā laikā viņš neslēpj, ka šaubas un iekšējais kritiķis nepazūd arī pēc lieliem panākumiem: “Mēs jau neesam nauda, lai visiem visu laiku patiktu.” Tomēr viņš tic, ka neatlaidība un godīgums pret sevi agrāk vai vēlāk atmaksājas.
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
