Daudzi vēl joprojām atceras laikus, kad vizīte pie zobārsta saistījās ar stresu, neziņu un bailēm. Taču mūsdienās pieredze zobārsta krēslā kļūst arvien citādāka – tehnoloģijas palīdz ne tikai ārstiem strādāt precīzāk, bet arī pacientiem justies drošāk un saprast notiekošo. Raidījumā “Digitalizācijas veiksmes stāsti” zobārstniecības klīnikas “MB zobārstniecība” vadītājs Kalvis Dāvids Ruckis stāsta, kā digitālie risinājumi un mākslīgais intelekts maina ikdienu mūsdienu zobārstniecībā.
“MB zobārstniecība” jau vairākus gadus mērķtiecīgi attīstās digitalizācijas virzienā. Klīnika specializējas implantoloģijā, žokļu ķirurģijā, protezēšanā un estētiskajā zobārstniecībā, turklāt tās mērķis vienmēr bijis nodrošināt kvalitatīvu ārstēšanu arī Kurzemes iedzīvotājiem. “Mūsdienu zobārstniecību bez tehnoloģijām, precīzas digitālās diagnostikas vairs nav iedomājama,” uzsver Ruckis.
Pirms digitālo risinājumu ieviešanas viens no lielākajiem izaicinājumiem bijis milzīgais informācijas apjoms, kas ārstiem jāizvērtē ļoti īsā laikā. Sarežģītos implantoloģijas un ķirurģijas gadījumos nepieciešams analizēt rentgenus, 3D izmeklējumus, kaulu apjomu un anatomiskās struktūras, lai pieņemtu precīzus lēmumus. “Digitālie risinājumi un mākslīgā intelekta rīki ļoti palīdz. Tie kalpo kā papildu palīgs ārstam, palīdzot ātrāk pamanīt nianses un efektīvāk analizēt situāciju,” saka klīnikas vadītājs.
Pārmaiņas izjūt arī pacienti. Ja agrāk daudzi no zobārsta kabineta iznāca vēl satrauktāki nekā pirms vizītes, tad tagad tehnoloģijas palīdz ārstēšanas procesu padarīt daudz saprotamāku. Digitālās sistēmas ļauj pacientam vizuāli parādīt gan problēmu, gan plānoto ārstēšanas gaitu, tādējādi mazinot neziņu un radot lielāku uzticēšanos ārstam. “Ar digitālajiem risinājumiem mēs varam pacientam daudz vizuālāk un saprotamāk parādīt viņa situāciju un ārstēšanas gaitu, kas rada lielāku uzticēšanos un drošības sajūtu,” norāda Ruckis.
Klīnikā ieviestas arī digitālās iekārtas, kas savstarpēji darbojas vienotā sistēmā. Tas palīdz paātrināt ikdienas darbu un precīzāk organizēt ārstēšanas procesu. Sākumā komandai bija jāpielāgojas jaunajām tehnoloģijām, taču ieguvumi ātri kļuvuši acīmredzami. Ārstiem tagad pieejams ievērojami vairāk datu precīzai situācijas izvērtēšanai, savukārt pārējās komandas darbs kļuvis pārskatāmāks un organizētāks. Tas nozīmē ne tikai ātrāku darbu, bet arī mierīgāku un saprotamāku pieredzi pacientiem.
Ruckis uzskata, ka digitalizācija šobrīd kļuvusi nevis par priekšrocību, bet gan nepieciešamību uzņēmumu attīstībai. Īpaši svarīgi tas ir reģionos, kur cilvēkiem arvien biežāk ir iespēja saņemt kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus tuvāk mājām, nebraucot uz Rīgu. “Digitalizācija šodien vairs nav tikai priekšrocība. Tā kļūst par pamatu, lai uzņēmums vispār spētu noturēties un augt,” viņš saka. Pēc Rucka domām, tie uzņēmumi, kuri laikus iegulda tehnoloģijās un cilvēkos, ilgtermiņā būs konkurētspējīgāki.
Attīstības plānu klīnikai netrūkst, taču galvenais mērķis paliek nemainīgs – nodrošināt drošu un kvalitatīvu zobārstniecību Kurzemes iedzīvotājiem. “Mēs gribam, lai cilvēki zina, ka arī tepat Kuldīgā, Kurzemes sirdī, ir iespējams saņemt ļoti modernu un kvalitatīvu mūsdienīgu ārstēšanu,” uzsver Ruckis un piebilst, ka kvalitatīvai medicīnai mūsdienās nav jābūt pieejamai tikai lielajās pilsētās.
Klausies reālus uzņēmēju stāstus par to, kā digitalizācija palīdz augt, konkurēt un eksportēt, rubrikā “Digitalizācijas veiksmes stāsti” katru ceturtdienu nedaudz pēc plkst. 14.00 “Radio SWH” un “Radio SWH TV” ēterā!
Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs valsts un Eiropas Savienības finansēts atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, kas apkopots vienotajā uzņēmēju portālā business.gov.lv un tā apakšvietnē liaa.business.gov.lv. Tur uzņēmumi var atrast informāciju par dažādām programmām – sākot no finansējuma inovāciju un jaunu produktu attīstībai, eksporta veicināšanas un starptautiskās sadarbības iespējām līdz grantiem uzņēmumu digitalizācijai, tehnoloģiju ieviešanai un produktivitātes paaugstināšanai.
Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (NextGenerationEU) Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam budžeta līdzekļiem. Raksta tapšana finansēta ar Atveseļošanas fonda atbalstu, un paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
