Vai uz iepakojuma norādītais derīguma termiņš patiešām pasaka visu par produkta svaigumu? Raidījumā “Latvija zinātnē” Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Artis Kinēns iepazīstina ar projektu “FreshWave”, kura mērķis ir izstrādāt sensoru svaigu jūras velšu noteikšanai iepakojumos. Par tehnoloģijas ceļu līdz tirgum diskutē arī “BioPhoT” mentore Kaija Kurme-Jansone un projekta biznesa attīstītājs Jurijs Jastržembskis.
Kinēns skaidro, ka ideja radusies, meklējot risinājumu ļoti konkrētai problēmai – pārtikas izšķērdēšanai. Pēc viņa teiktā, aptuveni 30 procenti no saražotās svaigās zivju produkcijas tiek izmesti, jo tuvojas derīguma termiņa beigas vai tirgotāji nevēlas uzņemties risku. Pašlaik svaiguma novērtēšanā lielā mērā jāpaļaujas uz derīguma termiņiem un citiem netiešiem rādītājiem.
“Aptuveni 30 procenti no saražotās svaigās zivs produkcijas tiek izmesti ārā,” norāda Kinēns.
Kā sensors nosaka svaigumu?
Cilvēks svaigumu bieži vērtē pēc smaržas, izskata vai derīguma termiņa, taču šie rādītāji ne vienmēr atspoguļo produkta faktisko stāvokli. Pētnieku izstrādātais sensors reaģē uz vielām, kas izdalās jūras velšu bojāšanās procesā. Cilvēks tās uztver kā nepatīkamu smaku, bet sensors uz tām reaģē, mainot krāsu. Tehnoloģijas pamatā ir īpašs savienojums, kas spēj noteikt šos bioloģiskos marķierus un signalizēt par produkta svaiguma izmaiņām.
“Tas, ko mēs izstrādājam, ir savienojums, kas šos marķierus ir spējīgs detektēt un mainīt savu krāsu detekcijas laikā,” skaidro Kinēns.
Nākotnē šādu sensoru varētu integrēt iepakojumā, ļaujot sekot produkta svaigumam visā piegādes ķēdē – no ražotāja līdz veikala plauktam. Lai gan projekts sākotnēji fokusējas uz zivju produkciju, pētnieki norāda, ka tehnoloģiju iespējams pielāgot arī citiem gaļas produktiem.
No laboratorijas līdz tirgum
Par projekta nozīmi plašākā kontekstā Kurme-Jansone uzsver, ka pārtikas izšķērdēšanas problēma nav saistīta tikai ar zivīm. “Tās nav tikai zivis, tā ir visa kopējā pārtika,” norāda mentore, piebilstot, ka šādas tehnoloģijas var palīdzēt samazināt zaudējumus visā pārtikas apritē.
Viņa uzsver, ka jau agrīnā stadijā jādomā ne tikai par zinātnisko ideju, bet arī par tās praktisko pielietojumu un potenciālo pircēju. Savukārt Jastržembskis stāsta, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir sarežģītu zinātnisku risinājumu pārvērst vienkāršā un saprotamā vērtības piedāvājumā:
“Mani vienmēr aizrauj kaut kas tāds jauns un izaicinājumu pilns. Un šis ceļš noteikti ir izaicinājumu pilns.”
Raksturojot projekta būtību, biznesa attīstītājs to formulē ļoti vienkārši – “viedais sensors, svaiga pārtika”. Viņš uzskata, ka tieši šāda skaidra un praktiska pieeja var palīdzēt tehnoloģijai atrast vietu tirgū un piesaistīt potenciālos sadarbības partnerus.
Pašlaik “FreshWave” vēl atrodas attīstības stadijā, taču komanda jau gatavojas prezentēt savu risinājumu starptautiskajā inovāciju pasākumā “Hello Tomorrow” Amsterdamā, meklējot jaunus sadarbības partnerus. Mērķis ir panākt, lai nākotnē pircēji par jūras velšu svaigumu varētu spriest ne tikai pēc derīguma termiņa, bet arī pēc reāliem datiem par to faktisko stāvokli.
