Pēc spilgtā izpildījuma “Lielajā Koncertā” grupa “Kautkaili” laiž klajā savu versiju leģendārajai dziesmai “Dziesma par laimi”. Viesojoties raidījumā “Trādi rīti”, mūziķi – Didzis Bardo un Kristīne Pāže atklāj, kāpēc izvēlējušies tieši šo skaņdarbu, kā dzimusi jaunā versija un vai nākotnē gaidāmas vēl citas kaverversijas.
Abi mūziķi atzīst, ka ikdienā citu mākslinieku dziesmas nepārrada, tāpēc šī kļuvusi par īpašu pieredzi:
“Mēs tā bieži nedarām. Baigais prieks, ka noriskējām paņemt tieši šo dziesmu. Man liekas, ka tas ir drosmīgs solis izvēlēties Ivo Fomina izpildīto dziesmu.”
Tieši emocionālā saikne ar skaņdarbu kļuvusi par galveno iemeslu, kāpēc grupa nolēmusi tam piešķirt savu skanējumu. Kā stāsta Bardo, izvēle nav nejauša. Tā tapusi laikā, kad grupa gatavojusies “Supernovai”, un, skatoties iepriekšējos Latvijas priekšnesumus, tieši “Dziesma par laimi” atstājusi visspēcīgāko iespaidu.
“Protams, uzrunāja arī pats priekšnesums. Tie, kas to ir redzējuši, zina – tā ir viena no jaudīgākajām performancēm, kāda Latvijas vēsturē bijusi. Mums sirsniņā kaut kas saslēdzās, un sapratām, ka gribam tieši šo dziesmu,” stāsta Bardo.
Viņš arī precizē, ka “Dziesma par laimi” nav Ivo Fomina autordarbs – dziesmas autori ir Guntars Račs un Tomass Kleins, bet plašākai publikai tā kļuvusi pazīstama “Fomins & Kleins” izpildījumā. Lai gan šādas interpretācijas Kautkaili repertuārā nav bieža parādība, Pāže pieļauj, ka šī nebūs pēdējā reize.
“Ja mums būs iespēja vēl kādā “Lielajā Koncertā” uzstāties, tad arī tur būs jārada sava versija kādai dziesmai,” viņa saka.
Jau rudenī grupa gatavo vēl vienu apjomīgu projektu, kas saistīts ar kādu leģendāru personību Latvijas kino mākslā, taču pagaidām plašākas detaļas neatklāj. Savukārt vasara aizrit koncertos visā Latvijā, un mūziķi īpaši novērtē klausītāju atbalstu, jo atceras arī laikus, kad uz koncertiem ieradās vien daži cilvēki.
“Mēs jūtamies ļoti privileģēti, ka varam ceļot pa Latviju, spēlēt mūziku un darīt to, ko darām, un ka uz mūsu koncertiem nāk cilvēki,” saka Bardo un neslēpj: “Nemelosim – pirms trim vai četriem gadiem mēs spēlējām arī piecpadsmit cilvēkiem.”
