Būvējot vai remontējot, lētākais materiāls ne vienmēr ir lētākā izvēle. Ja tas pēc dažiem gadiem jālabo vai jāmaina, sākotnējam ietaupījumam pievienojas jauni izdevumi, papildu izejvielas, transports un būvniecības atkritumi. Tāpēc ilgtspējīgā būvniecībā svarīga ir ne tikai materiāla cena vai izcelsme, bet arī tas, cik ilgi un labi tas kalpos.
Būvniecības vēsture atgādina, ka reiz par ierastiem un praktiskiem uzskatīti materiāli vēlāk var radīt sarežģītas sekas. Radio SWH TV raidījumā “Mainās visas papardes” kā viens no piemēriem minēts azbestu saturošais šīferis, kura apsaimniekošana joprojām sagādā grūtības daudziem ēku īpašniekiem.
Par to, ko mūsdienās nozīmē videi draudzīgi būvmateriāli un ilgtspējīga būvniecība, raidījumā stāsta uzņēmuma CEWOOD pārdošanas vadītājs Baltijas valstīs Māris Šmits.
Saruna atklāj, ka ilgtspējīga ēka nerodas tikai tāpēc, ka tās būvniecībā izmantots dabīgas izcelsmes materiāls. Jāvērtē viss risinājuma dzīves cikls – izejvielas, ražošana, piegāde, iestrāde, kalpošanas ilgums, ietekme uz telpas lietotājiem un tas, kas ar materiālu notiks pēc daudziem gadiem.
Ilgtspējīgs ir tas, kas kalpo ilgāk
Māris Šmits ilgtspējīgu būvmateriālu salīdzina ar dziesmu, kas radīta pirms četrdesmit gadiem, bet joprojām skan pārliecinoši. Arī labi izvēlētam būvniecības risinājumam pēc vairākiem gadu desmitiem būtu jāsaglabā sava kvalitāte, funkcionalitāte un vērtība.
Ilgmūžība ir būtiska arī klimata kontekstā. Jo retāk materiāls jāmaina, jo mazāka ir vajadzība pēc jaunām izejvielām, atkārtotas ražošanas, transportēšanas un vecās apdares utilizācijas.
Tas nozīmē, ka materiāla ietekmi nevar novērtēt tikai tā iegādes dienā. Lētāks risinājums, kas ātri nolietojas, ilgākā laikā var prasīt vairāk līdzekļu un resursu nekā kvalitatīvāks materiāls, kas saglabājas vairākus gadu desmitus.
Raidījumā Šmits kā ilgtspējības piemēru min vecās ēkās saglabātu koka apdari. Ja materiāls joprojām ir labā stāvoklī, to ne vienmēr nepieciešams demontēt un aizstāt ar jaunu. To iespējams saglabāt, atjaunot un iekļaut ēkas turpmākajā izmantošanā.
Šāda pieeja atgādina vienu no vienkāršākajiem ilgtspējas principiem: pirms pirkt un ražot kaut ko jaunu, jāizvērtē, vai iespējams izmantot jau esošo.
Ar dabīgu izcelsmi vien nepietiek
Apzīmējums “dabīgs” pats par sevi vēl nepasaka visu par materiāla ilgtspēju. Svarīgi ir arī tas, kā izejvielas iegūtas un pārstrādātas, cik tālu gatavais produkts jāpārvadā, cik ilgi tas kalpo un vai tas ir piemērots konkrētajai ēkai.
CEWOOD ražotajos risinājumos tiek izmantota vietējā koksne. Šmits norāda, ka ražošana Latvijā un piegādes Baltijas tirgū ļauj samazināt pārvadāšanas attālumus. Uzņēmums arī seko savu produktu radītajai oglekļa pēdai un meklē iespējas optimizēt ražošanas procesu.
Pēc viņa teiktā, ražošanā tiek izmantota automatizācija un mākslīgā intelekta risinājumi, lai uzlabotu procesa efektivitāti un produktu kvalitāti. Tas parāda, ka ilgtspēja nav vienreiz izpildīta prasība – ražotājam regulāri jāvērtē, kur tiek izmantoti resursi un ko iespējams darīt efektīvāk.
Tomēr arī materiāls ar salīdzinoši nelielu ražošanas vai piegādes nospiedumu nedos gaidīto rezultātu, ja tas būs nepareizi izvēlēts, iestrādāts vai izmantots tam nepiemērotos apstākļos.
Ilgtspējīga ēka sākas pie projektēšanas galda
Viens no būtiskākajiem sarunas secinājumiem ir tas, ka ilgtspējīga būvniecība nesākas būvmateriālu veikalā. Tā sākas jau brīdī, kad arhitekts, projektētājs un pasūtītājs izlemj, kāda būs ēka un kā tā tiks izmantota.
Šmits uzsver, ka materiālu piegādātājiem un citiem speciālistiem projektā vēlams iesaistīties jau ieceres stadijā. Tad iespējams laikus izvērtēt telpu funkcijas, akustiku, mikroklimatu, paredzamo slodzi un materiālu kalpošanas apstākļus.
Ja šie jautājumi tiek atlikti līdz brīdim, kad ēka jau ir uzbūvēta, problēmu novēršana var prasīt daudz vairāk līdzekļu un resursu. Var nākties demontēt nesen uzstādītu apdari, veikt papildu darbus vai mainīt sākotnēji izvēlēto risinājumu.
Tāpēc ilgtspējīga būvniecība nozīmē ne tikai atrast “zaļāku” materiālu, bet arī izvēlēties pareizo risinājumu pareizajai vietai.
Vai ilgtspējīgi vienmēr nozīmē dārgāk?
Viens no izplatītākajiem priekšstatiem ir, ka videi draudzīgāka būvniecība automātiski nozīmē lielākas izmaksas. Šmits norāda, ka viņa pārstāvētajos projektos tas ne vienmēr ir apstiprinājies.
Pārdomāti izvēlēts materiāls dažkārt ļauj vienkāršot konstrukciju vai atteikties no atsevišķiem apdares slāņiem. Rezultātā iespējams optimizēt ne tikai materiālu daudzumu, bet arī uzstādīšanas darbus.
Tomēr būtiski salīdzināt ne tikai sākotnējo cenu. Jāņem vērā arī tas, cik bieži materiāls būs jāremontē, jāatjauno vai pilnībā jāmaina.
Ja šķietami lēts risinājums pēc dažiem gadiem prasa jaunu remontu, kopējās izmaksas var izrādīties lielākas. Savukārt ilgmūžīgs materiāls var maksāt līdzīgi vai vairāk būvniecības brīdī, bet ilgākā laikā prasīt mazāk ieguldījumu.
Pēc Šmita domām, viens no šķēršļiem jaunu risinājumu izmantošanai ir neuzticēšanās mazāk pazīstamiem materiāliem. Taču, nonākot līdz konkrētiem aprēķiniem, pielietojumam un tehniskajām īpašībām, sākotnējā piesardzība nereti mazinās.
Skolas parāda, kā ilgtspēja ietekmē cilvēku
Ēkas ilgtspēju nevar vērtēt tikai pēc enerģijas patēriņa, materiālu izcelsmes vai kalpošanas ilguma. Svarīgi ir arī tas, kā telpās jūtas cilvēki.
Raidījumā īpaša uzmanība pievērsta izglītības iestādēm. Skolās viens no būtiskiem jautājumiem ir akustika. Klasē ar izteiktu atbalsi un pastāvīgu balsu murdoņu skolēniem un skolotājiem ir grūtāk sarunāties un sadzirdēt citam citu.
Šmits stāsta, ka uzņēmuma akustiskie risinājumi izmantoti vairāk nekā divdesmit Latvijas skolu būvniecības un rekonstrukcijas projektos. Pēc viņa teiktā, izvēloties apdares materiālus, tajos tiek apvienota ilgmūžība, dabīga izcelsme un nepieciešamība uzlabot telpu akustisko komfortu.
Ne vienmēr nepieciešama pilnīga ēkas pārbūve. Atsevišķos gadījumos uzlabojumus var veikt vienā klasē, mūzikas kabinetā vai citā telpā, kur problēma ir visizteiktākā.
Arī šis ir ilgtspējīgs princips – nemainīt visu tikai tāpēc, ka viena telpas daļa vairs neatbilst vajadzībām. Dažkārt pietiek ar precīzu un mērķētu risinājumu.
Pieci jautājumi pirms būvmateriāla izvēles
Arī cilvēkam, kurš remontē dzīvokli vai būvē privātmāju, ilgtspējīgāka izvēle var sākties ar dažiem praktiskiem jautājumiem.
Cik ilgi materiāls kalpos?
Nevajadzētu vērtēt tikai to, kā materiāls izskatās uzstādīšanas dienā. Svarīgi saprast, vai tas saglabās savas īpašības pēc desmit vai divdesmit gadiem.
Vai tas ir piemērots konkrētajai telpai?
Materiālam jāatbilst telpas izmantošanai, mitrumam, slodzei un citām prasībām. Nepiemērots risinājums var nolietoties daudz ātrāk.
Kā tas ietekmēs cilvēkus telpā?
Jādomā ne tikai par izskatu, bet arī par akustiku, mikroklimatu, uzturēšanu un ikdienas komfortu.
Vai iespējams izmantot kaut ko jau esošu?
Pirms vecās apdares demontāžas vērts izvērtēt, vai to iespējams atjaunot, pielāgot vai saglabāt.
Kādas būs kopējās izmaksas ilgākā laikā?
Sākotnēji zemāka cena vēl nenozīmē, ka materiāls būs izdevīgāks, ja to regulāri vajadzēs remontēt vai mainīt.
Ilgtspējīga ēka nav tā, kuru drīz jāpārbūvē
Ilgtspējīgas būvniecības ieguvumi nav jāsāk meklēt tikai pēc vairākiem gadu desmitiem. Telpas akustiku, mikroklimatu un ērtumu cilvēks izjūt katru dienu.
Vienlaikus pārdomāti izvēlēti un pareizi uzstādīti materiāli palīdz ēkai ilgāk saglabāt kvalitāti un vērtību. Jo retāk nepieciešams kaut ko nojaukt un būvēt no jauna, jo mazāk tiek patērētas izejvielas, radīti atkritumi un izmantoti resursi ražošanai un transportēšanai.
Tāpēc ilgtspējīga būvniecība nav viena konkrēta materiāla vai tehnoloģijas izvēle. Tā ir prasme skatīties uz ēku kopumā – no pirmās skices līdz tam, kā cilvēki tajā jutīsies un cik daudz ieguldījumu tā prasīs pēc vairākiem gadiem.
Būvējot vai remontējot, svarīgs jautājums ir ne tikai: “Cik tas maksā šodien?” Tikpat būtiski ir pajautāt: cik ilgi tas kalpos, kā mēs šajā telpā jutīsimies un vai pēc dažiem gadiem viss nebūs jāsāk no jauna?
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
