Lāči, aļņi, stirnas un mežacūkas arvien biežāk manīti ne tikai mežos, bet arī pilsētās un ciemos. Kāpēc tā notiek? Raidījumā “Mežnīca” Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš skaidro, ka dzīvnieku ienākšana cilvēku apdzīvotās vietās ir dabisks process, ko galvenokārt nosaka savvaļas dzīvnieku populāciju pieaugums, nevis mežu izciršana.
Pēdējos gados Latvijā ievērojami pieaug brūno lāču populācija. Regulārais monitorings liecina, ka valstī uzturas aptuveni 200 brūno lāču. Vienlaikus arvien biežāk tiek ziņots par lāčiem un citiem savvaļas dzīvniekiem, kas parādās pilsētās un ciemos.
“Faktiski jau visi lielie zīdītāji, kuri pārvietojas lielākos attālumos, viņiem pastāv tā varbūtība nokļūt arī urbānajā vidē.”
Lāču skaita pieaugumu veicina gan veiksmīga vairošanās Latvijā, gan tas, ka Igaunijā ilgstoši 50 kilometru joslā pie Latvijas robežas lāču medības nenotika. Tā rezultātā populācija pieauga un daļa dzīvnieku sāka apgūt arī jaunas teritorijas Latvijā.
Tas gan nenozīmē, ka dzīvnieki bēg no meža. Gluži pretēji – to populācija pieaug, tāpēc jaunie dzīvnieki meklē savu dzīvesvietu un savā ceļā nonāk arī pilsētu tuvumā. Tomēr sabiedrībā joprojām valda mīts, ka dzīvnieki pilsētās ienāk izcirstu mežu dēļ. “Tas nebūt tā nav, jo barība un patvērums arī tajā meža jaunaudzē ir gana pietiekams,” saka Ozoliņš.
Savukārt pilsētu nomalēs dzīvnieki nereti atrod piemērotus apstākļus dzīvei. Stirnas, lapsas un citi meža iemītnieki spēj pielāgoties cilvēka klātbūtnei, un robeža starp pilsētu un mežu kļūst arvien mazāk izteikta.
“Ja savvaļas meža iemītnieki ar visu to ir samierinājušies un apraduši, tad es domāju, ka var teikt, ka notikusi pilsētas un meža saplūšana.”
Sastopot savvaļas dzīvnieku, ieteicams saglabāt mieru un distanci. “Es neieteiktu tuvoties un mēģināt iegūt to video vai attēlu,” saka Ozoliņš, iesakaot netuvoties dzīvniekam, kā arī īpaši pieskatīt bērnus un mājdzīvniekus, jo dzīvnieks, sajūtot apdraudējumu, var aizstāvēties.
Vienlaikus viņš atgādina, ka “Dzīvnieks pilsētā nenozīmē trakumsērgu, bet tajā pašā laikā ir vajadzīga piesardzība,” uzsverot, ka sabiedrībai nepieciešams vairāk zināšanu par līdzāspastāvēšanu ar savvaļas dzīvniekiem.
Runājot par nākotni, pētnieks prognozē, ka šādu sastapšanos kļūs arvien vairāk: “Es domāju, ka nākotnē tā meža ienākšana pilsētā vai otrādi tikai palielināsies.” Latvijai būs jādomā ne tikai par iedzīvotāju izglītošanu, bet arī par profesionālu dienestu izveidi, kas spētu operatīvi rīkoties situācijās, kad savvaļas dzīvnieki nonāk cilvēku apdzīvotās vietās, uzskata Ozoliņš.
“Mežnīca” ir Radio SWH TV, Radio SWH LV un Radio SWH Rock raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem apkopo meža nozares aktualitātes. Raidījuma ciklu finansē Meža attīstības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
