Nesenā vētra Rīgas parkos un mežos nogāzusi un salauzusi tūkstošiem kubikmetru koku, taču arī pēc vēja norimšanas daudzviet vēl saglabājas bīstamība – aizlauzti un citos kokos iekārušies zari un stumbri var krist arī vēlāk. Raidījumā “Mežnīca” SIA “Rīgas meži” valdes loceklis Jānis Ģērmanis stāsta par vētras sekām, mežu apsaimniekošanu un to, kā nākotnē sabalansēt cilvēku un dabas intereses.
“Rīgas meži” apsaimnieko vairāk nekā 62 tūkstošus hektāru – gan mežus galvaspilsētā un Pierīgā, gan teritorijas Limbažu novadā. Uzņēmuma pārziņā ir arī Rīgas parki un dārzi un zooloģiskais dārzs, turklāt dažādām teritorijām atšķiras to galvenās funkcijas – no dabas vērtību saglabāšanas un mežsaimniecības līdz rekreācijai.
Vētras sekas vēl ilgi nebūs novērstas
Nesenajā vētrā īpaši smagi cietusi Rīga un tās ziemeļu daļa. Ģērmanis starp vairāk skartajām teritorijām min centrālos parkus, Mežaparku, Dzegužkalnu, Anniņmuižu un Lielos kapus. Pamatīgi postījumi nodarīti arī Piejūras dabas parka teritorijā – Mangaļsalā un Buļļu kāpas apkārtnē, kur koki sagāzušies uz takām un laipām un vietām bojāta arī infrastruktūra.
Pierīgas mežos situācija gan atšķiras no 2024. gada vētras – šoreiz postījumi ir vairāk izkaisīti un nav tik lielu vienlaidus nogāztu meža masīvu. Ģērmanis lēš, ka bojātās koksnes apjoms varētu būt aptuveni 10–15 tūkstoši kubikmetru, taču vērtēšana vēl turpinās. Salīdzinājumam – 2024. gada vētrā apjoms pārsniedza 30 tūkstošus kubikmetru.
Ģērmanis norāda arī uz atšķirību starp mežu un parku. Mežā koki veido vienotu kopumu un vētrā cits citu zināmā mērā balsta, savukārt parkos tie aug retāk un katram kokam ar vēja spēku vairāk jātiek galā pašam. Situāciju šoreiz vēl pasliktināja ilgstošais un intensīvais lietus, kā arī pilnā lapotne, kas palielina vēja slodzi uz kokiem.
“Vasaras vētras patiesībā ir vistrakākās.”
Tas, ka vējš jau norimis, nenozīmē, ka mežā atkal visur ir droši. Daudzviet joprojām ir aizlauzti, pusgāzti vai citos kokos iekārušies koki un zari, kas var nokrist arī vēlāk. Tāpēc “Rīgas meži” aicina cilvēkus turēties pie takām un vietām, par kurām paziņots, ka tās ir drošas, un pagaidām nedoties dziļāk vētras skartajās teritorijās.
Vienlaikus Ģērmanis uzsver – nav paredzēts no meža izvākt katru nogāzto koku: “Skaidrs ir tas, ka mēs visus kritušos kokus no meža ārā nevāksim. Un tas ir normāli, ka mežā ir krituši koki.” Savukārt vietās, kur pārvietojas cilvēki, bīstamība tiks novērsta.
Arī pašiem iedzīvotājiem ar motorzāģi doties novākt vētrā gāztus kokus Ģērmanis neiesaka. Tie var būt zem sprieguma un zāģēšanas laikā uzvesties neparedzami. “Es tomēr aicinātu ļaut šos bīstamos kokus novākt profesionāļiem,” viņš uzsver.
Mežs nav tikai vieta, kur iegūt koksni
“Rīgas mežu” specifiku nosaka tas, ka līdzās koksnes ieguvei būtiskas ir gan dabas vērtības, gan cilvēku iespējas mežus izmantot atpūtai, sportam un citām aktivitātēm. Atsevišķās vietās jādomā arī par vides pieejamību cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.
Plānotie meža kopšanas darbi pilsētā nereti kļūst par sabiedrībā jūtīgu jautājumu. “Rīgas meži” cenšas pirms tiem skaidrot iecerēto un uzklausīt iedzīvotājus, taču Ģērmanis atzīst – uzņēmumam vēl jāiegūst sabiedrības uzticēšanās.
“Mums ir jāpierāda, ka mežus var apsaimniekot tā, lai tajos saglabātos gan dabas, gan cilvēkiem svarīgās vērtības.”
Kur beidzas pilsētas vajadzības un sākas meža intereses?
Vētras aktualizējušas arī jautājumu par aizsargjoslām gar elektrolīnijām un ceļiem. Ģērmanis piekrīt, ka cilvēku drošībai jābūt pirmajā vietā, tomēr nav pārliecināts, ka vienīgais risinājums ir arvien plašākas no kokiem brīvas joslas. Elektrolīniju gadījumā viens no risinājumiem varētu būt to pārvietošana pazemes kabeļos, tā samazinot gan vētru radītos riskus, gan nepieciešamību izcirst mežu.
Arī pilsētas izplešanos mežā viņš uzskata par zināmā mērā neizbēgamu, taču būtiski ir tas, kā šī attīstība notiek. Ģērmanis uzskata, ka būtu jāatsakās no pieejas, ko raksturo princips: “No sākuma atmežosim un pēc tam domāsim, ko darīt.” Attīstībai, viņaprāt, jānotiek tā, lai pēc iespējas mazāk tiktu zaudēts pats mežs un tā sniegtās funkcijas.
“Tas ir līdzsvars starp to, ko cilvēkiem vajag, un saprašanu, ko patiesībā vajag arī mežam,” rezumē Ģērmanis. Uz noslēgumā uzdoto jautājumu, vai galvaspilsētai mežs pašā pilsētā vispār ir vajadzīgs, viņa atbilde ir īsa un nepārprotama: “Noteikti, pilnīgi noteikti!”
“Mežnīca” ir Radio SWH TV, Radio SWH LV un Radio SWH Rock raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem apkopo meža nozares aktualitātes. Raidījuma ciklu finansē Meža attīstības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
