Aizsargjoslas regulējums, neatbilstība teritorijas plānojumam, pašvaldības un iedzīvotāju iebildumi, neskaidrības par investīcijām, kā arī iespējamā ietekme uz putnu migrāciju un Kurzemes piekrastes ainavu – tie ir galvenie argumenti, kas izskanējuši pret vērienīgā “K2 Ventum” vēja parka būvniecību. Valdība 25. augustā nolēma projektu neakceptēt, taču ar to vairākus gadus ilgušais strīds, visticamāk, nebeigsies – projekta attīstītājs paziņojis par plāniem vērsties tiesā.
“K2 Ventum” Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā bija iecerējis izbūvēt līdz 46 vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu līdz 322 megavatiem. Viens no būtiskākajiem strīdus jautājumiem ir fakts, ka ievērojama projekta teritorijas daļa atrodas Baltijas jūras piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības aizsargjoslā. Projekta pretinieki uzskata, ka Aizsargjoslu likums šāda mēroga industriālu būvniecību teritorijā nepieļauj. Arī valdības rīcībā esošie juridiskie vērtējumi nav devuši viennozīmīgu atbildi par VES būvniecības pieļaujamību šajā teritorijā.
Otrs strīdus jautājums ir teritorijas plānošana. Projekta kritiķi norāda, ka iecere neatbilst Pāvilostas novada teritorijas plānojumam un jaunajai Dienvidkurzemes novada teritorijas plānojuma versijai. Arī Dienvidkurzemes pašvaldība iebildusi pret projekta īstenošanu, uzsverot gan teritorijas plānojuma un aizsargjoslas jautājumus, gan IVN procedūru un vietējo iedzīvotāju iebildumus.
Bažas izskanējušas arī par projekta investīciju struktūru un finansējumu. Kritiķi norādījuši uz uzņēmuma 2800 eiro pamatkapitālu un prasījuši lielāku skaidrību par projekta finansējuma avotiem. Vienlaikus “K2 Ventum” iespējamās tiesvedības gadījumā savu prasījumu pret valsti provizoriski novērtējis līdz pat 120 miljoniem eiro.
Būtiska loma valdības lēmuma vērtējumā ir arī vides argumentiem. Kurzemes piekraste ir nozīmīgs putnu migrācijas koridors, bet Akmeņraga un Rudupes apkārtne – ainaviski vērtīga teritorija. Projektā paredzēto vēja elektrostaciju augstums sasniegtu līdz 250 metriem, tādēļ projekta pretinieki apšaubījuši gan turbīnu ietekmi uz putniem, gan šāda mēroga industriālu objektu iederību piekrastes ainavā.
Tomēr strīdam ir arī otra puse: Enerģētikas un vides aģentūra iepriekš sniegusi pozitīvu atzinumu par projekta īstenošanas iespējām, ievērojot noteiktus nosacījumus. Savukārt investīciju organizācijas pēc valdības lēmuma norādījušas uz nepieciešamību Latvijā nodrošināt lielajiem investoriem paredzamu un juridiski skaidru projektu virzības procesu.
“K2 Ventum” valdības argumentācijai nepiekrīt un plāno savu pozīciju aizstāvēt tiesā. Uzņēmums iespējamo prasījumu pret valsti aplēsis līdz 120 miljoniem eiro. Tādējādi valdības “nē” vēja parkam, visticamāk, nav punkts šajā lietā – nākamais strīda posms var pārcelties uz tiesas zāli.
