Vēja enerģija Latvijā pēdējos gados kļuvusi par vienu no tēmām, kurā saduras ļoti atšķirīgi argumenti. Vienā pusē ir nepieciešamība vairāk elektroenerģijas saražot tepat Latvijā, mazināt atkarību no importētiem energoresursiem un paplašināt atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanu. Otrā – iedzīvotāju bažas par troksni, mirgojošām ēnām, ietekmi uz putniem un sikspārņiem, kā arī pārmaiņām ierastajā ainavā.
Vēja enerģijas diskusija nav tikai par to, vai turbīnas ražo elektroenerģiju bez fosilā kurināmā dedzināšanas. Tā ir arī par to, kur tās būvēt, kādu ietekmi pieļaut un cik lielā mērā vietējiem iedzīvotājiem jābūt iesaistītiem šādu projektu apspriešanā.
Radio SWH TV raidījumā “Mainās visas papardes” par vēja enerģijas attīstību Latvijā stāsta enerģētikas eksperte Beāte Bruksle no organizācijas “Nākotnes enerģētikas līderi Latvijā”. Viņas skatījumā Latvijai vēja enerģiju vajadzētu attīstīt vairāk, taču arī pati saruna parāda – vēja parka tapšana ir ilgs process, kurā jāvērtē gan ekonomiskie ieguvumi, gan ietekme uz cilvēkiem un dabu.
Latvija no kaimiņiem atpaliek
Bruksle norāda, ka vēja enerģijas īpatsvars Latvijas elektroenerģijas ražošanā joprojām ir salīdzinoši neliels – pēc viņas minētajiem datiem ar vēju tiek saražoti mazāk nekā pieci procenti no kopējās elektroenerģijas ģenerācijas.
Arī Lietuva un Igaunija vēja enerģijas attīstībā Latviju apsteigušas. Bruksle to skaidro ar atšķirīgu vēsturisko situāciju – abām kaimiņvalstīm nepieciešamība meklēt alternatīvus enerģijas avotus radās agrāk, tāpēc arī vēja enerģijas projekti un tiem nepieciešamais regulējums tika attīstīts savlaicīgāk.
Latvijā nozīmīga loma elektroenerģijas ražošanā vēsturiski bijusi hidroelektrostacijām, tāpēc nepieciešamība pēc straujas pārejas uz citiem avotiem nav bijusi tik izteikta.
Kāpēc vējš vispār vajadzīgs?
Viens no galvenajiem argumentiem par labu vēja enerģijai ir dažādāku elektroenerģijas avotu veidošana. Bruksle to salīdzina ar investīciju portfeli – visas iespējas nav vēlams balstīt tikai uz vienu enerģijas avotu.
Hidroelektrostaciju ražošana ir atkarīga no ūdens daudzuma, saules elektrostaciju – no saules, savukārt vēja turbīnas ražo tad, kad ir piemērots vējš. Šie avoti savstarpēji var papildināties.
Eksperte kā priekšrocību min arī to, ka vēja enerģijas ražošanai nav nepieciešams regulāri importēt kurināmo. Energoresursu importa riski īpaši spilgti kļuva redzami pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā un pārmaiņām līdzšinējā dabasgāzes piegādē.
No klimata un vides skatpunkta būtiski ir arī tas, ka elektroenerģijas ražošanai no vēja nav nepieciešama fosilā kurināmā sadedzināšana.
Vai Latvijā ir pietiekami daudz vēja?
Vēja turbīnai nav nepieciešama vētra. Bruksle skaidro, ka turbīnas sāk darboties jau pie salīdzinoši neliela vēja ātruma, lai gan lielāku ražošanas jaudu sasniedz stiprākā vējā.
Mūsdienu turbīnas ir arī ievērojami augstākas nekā agrāk izmantotās, un lielākā augstumā vēja apstākļi atšķiras no tiem, kurus cilvēks izjūt uz zemes.
Kurzeme piekrastes dēļ ir īpaši vējaina, tomēr, pēc Bruksles teiktā, piemērotus apstākļus iespējams atrast arī Latvijas iekšzemē un Latgalē.
Pirms projekta attīstīšanas tiek veikti vēja mērījumi un vērtēts, vai konkrētajā vietā sagaidāmā elektroenerģijas ražošana būs pietiekama, lai projekts būtu pamatots.
Vēja parks nesākas ar turbīnas uzstādīšanu
Viens no sabiedrībā sastopamajiem priekšstatiem ir, ka attīstītājs izvēlas sev izdevīgu zemes gabalu un tajā vienkārši uzstāda turbīnas. Bruksle uzsver, ka realitātē process ir daudz sarežģītāks un var ilgt daudzus gadus.
Pirms būvniecības tiek vērtēta iespējamā ietekme uz vidi. Tiek analizēti biotopi, aizsargājamās teritorijas, putnu un sikspārņu migrācijas ceļi, kā arī citi konkrētajai vietai nozīmīgi faktori.
Ja tiek konstatēta būtiska ietekme uz aizsargājamām sugām vai vidi, tas var ierobežot vai nepieļaut turbīnu izbūvi konkrētajā vietā.
Arī pēc projekta izveides iespējami tehniski risinājumi ietekmes mazināšanai. Bruksle kā piemēru min putnu novērošanas kameras, kas var atpazīt tuvojošos putnus un nepieciešamības gadījumā ļaut turbīnas darbību apturēt.
Troksnis – viena no biežākajām iedzīvotāju bažām
Vietējiem iedzīvotājiem viens no būtiskākajiem jautājumiem ir turbīnu radītais troksnis.
Bruksle norāda, ka trokšņa ietekme tiek modelēta jau projekta izstrādes laikā un tai jāatbilst noteiktajām prasībām.
Viņa stāsta, ka organizācija “Nākotnes enerģētikas līderi Latvijā” veic arī trokšņa mērījumus pie Latvijā strādājoša vēja parka, lai iegūtu vietējos datus.
Atsevišķs sabiedrībā apspriests jautājums ir infraskaņa. Bruksle atsaucas uz ārvalstīs veiktiem pētījumiem un norāda, ka tajos līdz šim nav apstiprinājušās bažas par būtiski paaugstinātu infraskaņas līmeni pie vēja turbīnām.
Šādi jautājumi parāda, kāpēc būtiski ir nevis vienkārši noraidīt iedzīvotāju bažas, bet tās pārbaudīt ar konkrētiem mērījumiem un pētījumiem.
Kas ir mirgojošā ēna?
Vēl viens iespējamais traucējums rodas situācijās, kad saule atrodas aiz rotējošas turbīnas un tās lāpstiņas periodiski met ēnu uz tuvumā esošām ēkām.
Bruksle skaidro, ka arī šāda ietekme tiek modelēta projekta izstrādes laikā. Iespējams aprēķināt, kuros laikos un cik ilgi konkrētajā vietā šāda parādība varētu būt novērojama.
Ja paredzamā ietekme pārsniedz pieļaujamo, turbīnas darbībai var noteikt ierobežojumus. Atsevišķos gadījumos risinājums var būt tās īslaicīga apturēšana laikā, kad ēna skar konkrētu dzīvojamo ēku.
Putni un sikspārņi ir daļa no izvērtējuma
Ietekme uz putniem un sikspārņiem ir vēl viens būtisks jautājums, kas tiek vērtēts pirms vēja parka būvniecības.
Bruksle norāda, ka projekta izstrādes laikā tiek apzinātas ligzdošanas vietas un migrācijas ceļi, bet turbīnu izvietojumu plāno tā, lai būtiskākās riska teritorijas pēc iespējas neskartu.
Atsevišķos gadījumos iespējams izmantot arī automātiskas putnu novērošanas sistēmas un nepieciešamības gadījumā uz laiku apturēt turbīnu darbību.
Tas nenozīmē, ka vēja enerģijai nav ietekmes uz apkārtējo vidi. Jautājums drīzāk ir par to, cik rūpīgi tiek izvēlēta konkrētā vieta un kā iespējamos riskus izdodas samazināt.
Kāpēc visu vienkārši neuzbūvēt jūrā?
No malas var šķist loģiski vēja parkus pārcelt tālāk no apdzīvotām vietām un būvēt jūrā, kur arī vēja apstākļi ir labvēlīgi.
Tomēr Bruksle norāda, ka jūras vēja parku būvniecība ir tehniski sarežģītāka, dārgāka un ilgāka nekā projektu attīstīšana uz sauszemes. Jūrā jāizveido nepieciešamā infrastruktūra, turbīnas jāuzstāda sarežģītākos apstākļos un saražotā elektroenerģija jānogādā līdz sauszemes tīklam. Tāpēc jūras vējš var būt daļa no nākotnes enerģētikas, taču tas nav vienkāršs aizvietotājs visiem sauszemes projektiem.
Kāpēc rodas konflikts ar iedzīvotājiem?
Vēja parku strīdos tehniskie argumenti bieži savijas ar ļoti personiskiem jautājumiem. Cilvēkam vieta, kurā viņš dzīvo, nav vienkārši punkts kartē. Tā ir māja, ainava aiz loga un vide, kuru viņš izvēlējies savai ikdienai.
Bruksle uzskata, ka daļa pretestības var būt saistīta ar piesardzību pret jauno un nezināmo. Vienlaikus viņa atzīst, ka atbildība par veiksmīgu dialogu nav tikai iedzīvotājiem – arī projektu attīstītājiem jāspēj saprotami izskaidrot ieceri un uzklausīt konkrētās bažas.
Sabiedriskā apspriešana tādēļ nav tikai formāls solis. Tā ir iespēja iedzīvotājiem jautāt par troksni, ēnu, ainavu, turbīnu atrašanās vietu vai ietekmi uz dabu un saņemt atbildes par konkrēto projektu.
Arī ainava ir vērtība
Vēja turbīnas ir lieli objekti, tāpēc tās neizbēgami maina ainavu. Atšķirībā no trokšņa vai ēnas šo ietekmi nevar pilnībā izmērīt tikai ar skaitļiem, jo tas, ko cilvēks uzskata par skaistu vai vērtīgu ainavu, ir arī subjektīvs jautājums.
Bruksle uzsver, ka īpaši nozīmīgās ainavās un sabiedrībai kopīgi svarīgās teritorijās šis aspekts jāņem vērā. Citviet nepieciešams meklēt līdzsvaru starp vietējo iedzīvotāju interesēm un plašāku sabiedrības vajadzību pēc elektroenerģijas.
Ko darīt, ja vēja parku plāno tavā apkārtnē?
Iepazīsties ar konkrētā projekta informāciju. Vispārīgi argumenti par vēja enerģiju nepasaka, kāda būs konkrētā projekta ietekme uz tavu apkārtni. Nozīme ir turbīnu izvietojumam, attālumam, reljefam un citiem vietējiem apstākļiem.
Izmanto sabiedrisko apspriešanu. Tā ir iespēja jautāt tieši par troksni, mirgojošo ēnu, ainavu, ietekmi uz putniem un citiem jautājumiem, kas svarīgi konkrētajai teritorijai.
Vērtē arī alternatīvas. Jautājums nav tikai par to, vai patīk vēja turbīnas. Elektroenerģija jebkurā gadījumā kaut kur ir jāsaražo, un katram ražošanas veidam ir savas priekšrocības un ietekme uz vidi.
Vai Latvijai vajag vairāk vēja?
Bruksles atbilde ir nepārprotama – jā. Viņas skatījumā vēja enerģija Latvijai nepieciešama, lai dažādotu elektroenerģijas ražošanu, vairāk tās saražotu pašiem un mazāk būtu atkarīgi no importa.
Taču jautājums nav tikai par to, cik daudz turbīnu iespējams uzbūvēt. Tikpat svarīgi ir tas, kur tās tiek būvētas, kā tiek izvērtēta ietekme un vai cilvēkiem, kuri dzīvos līdzās šiem projektiem, ir iespēja tikt uzklausītiem.
Enerģijas ražošanai nav pilnīgi neitrāla risinājuma. Hidroelektrostacijas, saules parki, fosilais kurināmais un vēja turbīnas katrs savā veidā mijiedarbojas ar apkārtējo vidi.
Tāpēc jautājums “vai Latvijai vajag vairāk vēja?” nav tikai par vēja turbīnām. Tas ir arī jautājums par to, kādu enerģētikas sistēmu vēlamies veidot un kā panākt, lai tās attīstībā pēc iespējas līdzsvaroti tiktu ņemtas vērā gan klimata un energoneatkarības vajadzības, gan daba un cilvēki.
Raidījumu ciklu “Mainās visas papardes” līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros. Par raidījuma “Mainās visas papardes” saturu atbild AS Radio SWH.
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
