Postošie plūdi un dubļu nogruvumi augusta beigās Himalajos, Nepālā un Ķīnas Tibetas reģionā aiznesuši simtiem cilvēku dzīvību, bet tūkstošiem cilvēku tiek uzskatīti par bez vēsts pazudušiem. Brīdī, kad ģimenēm nepieciešama precīza un uzticama informācija, sociālajos medijos sāka izplatīties arī viltus video, mākslīgā intelekta radīti materiāli, krāpnieciski ziedojumu aicinājumi un nepārbaudītas ziņas.
Raidījumā “Ziņu detektīvs” Agnese Vasermane pievēršas tam, kā lielas traģēdijas kļūst par augsni dezinformācijai un krāpniecībai. Sarunā ar biedrības “Palīdzēsim viens otram!” valdes priekšsēdētāju Ediju Piparu skaidrots, kāpēc informācijas vakuums pēc katastrofām tiek aizpildīts tik ātri un kāpēc šādās situācijās īpaši svarīgi sekot tikai uzticamiem avotiem.
Nepālā notikušais ir dziļi personiska traģēdija arī daudziem cilvēkiem Latvijā, jo starp bez vēsts pazudušajiem ir arī mūsu valsts piederīgie. Šīm ģimenēm šobrīd īpaši būtiska ir patiesa informācija, taču vienlaikus tiek saņemts ļoti daudz dažādas informācijas un dezinformācijas, kas smagajā situācijā rada papildu apjukumu un emocionālu slogu.
Viltus video par katastrofu sāka izplatīties jau pirmajās stundās
Jau pirmajās stundās pēc ziņām par notikušo sociālajos medijos dažādās valodās sāka parādīties videorullīši, kas it kā attēlo katastrofas norisi. Taču tajos bija skaidri samanāmas vizuālas nepilnības, kas raksturīgas ar mākslīgo intelektu veidotiem materiāliem.
Nākamajā dienā pēc katastrofas, kā vēstīja AFP, internetā, tostarp Instagram, Threads, Facebook, TikTok, YouTube un X, plaši cirkulēja dažādi video ar plūdu ūdeņiem, kas nekādā veidā nav saistīti ar neseno katastrofu.
Kā piemērs minēts populārs video, kurā redzama milzīga ūdens straume. Tas patiesībā uzņemts krietni senāk un attēlo 2022. gada augusta plūdus pie Ranolijas hidroelektrostacijas Pakistānā.
Informācijas vakuums ātri piepildās ar pieņēmumiem
Biedrības “Palīdzēsim viens otram!” valdes priekšsēdētājs Edijs Pipars norāda, ka viena no lielākajām problēmām šādās traģēdijās ir informācijas vakuums. Cilvēki meklē atbildes, bet, kamēr skaidras un pārbaudītas informācijas nav, tukšumu aizpilda pieņēmumi.
“Viens izlasa kaut kādu puspatiesību, pēc tam nākamais atkal padod nākamajam tālāk. Tā arī rodas šāda dezinformācija, ka cilvēki vairs īsti nesaprot, kur ir taisnība, kur nav taisnība,” skaidro Pipars.
Viņš norāda, ka apjukumu vairo arī atšķirīgi skaitļi, kas parādās publiskajā telpā. Vienā vietā tiek minēts viens pazudušo skaits, citā cits, un cilvēkiem kļūst arvien grūtāk saprast, kurai informācijai uzticēties.
Pipars arī uzsver, ka sabiedrībā vērojama izteikta neuzticēšanās sabiedriskajiem medijiem. Ja cilvēki pamana skaitļu atšķirības vai kļūdas, viņiem rodas sajūta, ka oficiālie avoti nav patiesi. Tad informācija tiek meklēta citos, arī neuzticamos sociālo tīklu avotos, kur dezinformācija var izplatīties vēl straujāk.
Krāpnieki izmanto tuvinieku izmisumu
Runājot par vēstījumiem, no kuriem cilvēkiem šobrīd īpaši jāuzmanās, Pipars uzsver, ka traģēdiju laikā krāpnieki vienmēr mēģina nopelnīt.
Viņš aicina rūpīgi sekot līdzi, kādi konti tiek publicēti, kādas organizācijas tiek minētas un vai tās ir oficiālas. Īpaši jāuzmanās no privātpersonu pārsteidzīgiem aicinājumiem un piedāvājumiem.
“Uz šādām traģēdijām krāpnieki vienmēr mēģina kaut ko nopelnīt,” norāda Pipars.
Par viņa teikto ilgi nebija jāgaida. Valsts policija šonedēļ ziņoja, ka saņēmusi informāciju par situācijām, kurās krāpnieki mēģinājuši no Nepālā bez vēsts pazudušo latviešu tuviniekiem izkrāpt naudu.
Krāpnieki aicinājuši tikties klātienē, solījuši sniegt palīdzību un stāstījuši, ka viņu rīcībā ir jaunākā informācija par pazudušo personu atpazīšanu un atrašanu. Tostarp piedāvāti arī gaišreģu pakalpojumi.
Uz šādiem gadījumiem asi reaģēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš pauda cerību, ka tiesību aizsardzības iestādes šos cilvēkus notvers, un uzsvēra, ka viņi ir pelnījuši visbargākos sodus, kādus paredz Krimināllikums, gan lai dotu signālu, ka tas ir netolerējami, gan lai atturētu citus.
Ja saņemti šādi krāpnieciski maksas piedāvājumi, par tiem jāziņo Valsts policijai.
Oficiālie avoti un viltus palīdzības grupas
Latvijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Līga Jermacāne aicina ikvienu sekot līdzi informācijai tikai no uzticamiem avotiem.
Lai iegūtu precīzu un uzticamu informāciju, cilvēki tiek aicināti sekot paziņojumiem Ārlietu ministrijas mājaslapā, kā arī Ārlietu ministrijas un ārlietu ministres Baibas Bražes sociālo mediju kontos.
Kā vēsta The Kathmandu Post, Nepāla jau pagājušajā nedēļā aicināja Meta un TikTok dzēst šausminošos attēlus, ar mākslīgo intelektu radītos videoklipus, krāpnieciskos kvadrātkodus, kas it kā paredzēti ziedojumu vākšanai, un maldinošos ierakstus par traģēdiju, tiklīdz par tiem platformām tiek ziņots.
Pašlaik uz šādiem ziņojumiem tiekot reaģēts 24 līdz 48 stundu laikā, un tas ir krietni par ilgu.
Vienlaikus Nepāla no jauna brīdina, ka tiek veidotas arvien jaunas viltus Facebook un WhatsApp grupas ar tādiem nosaukumiem kā “Katastrofas seku novēršanas fonds” vai “Palīdzība pazudušo tuviniekiem”. Cilvēki tajās tiek aicināti reģistrēties palīdzības saņemšanai, un ar šo ieganstu tiek prasīti viņu bankas dati.
Dezinformācijas un viltus ziņu izplatība sociālajos medijos pēc traģēdijas Nepālā nav izņēmums. Līdzīgi stāsti atkārtojas pēc katras lielākas zemestrīces, viesuļvētras, meža ugunsgrēka vai plūdiem. Šādās katastrofās dezinformācija nav tikai nepareizs video vai kļūdains ieraksts. Tā var kļūt par papildu triecienu cilvēkiem, kuri jau tā atrodas neziņā un gaida ziņas par saviem tuviniekiem.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
