Desmit gadus pēc Brexit referenduma Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems pirmo reizi publiski paziņojis, ka saņēmis apstiprinājumu Krievijas iejaukšanās mēģinājumiem 2016. gada balsojumā par izstāšanos no Eiropas Savienības. Viņa izteikumi no jauna aktualizējuši jautājumu par ārvalstu ietekmi uz demokrātiskajiem procesiem Eiropā. Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis uz iespējamu saikni starp Krievijas tehnoloģiju infrastruktūru un dezinformācijas izplatīšanu sociālajos tīklos.
Raidījumā Ziņu detektīvs Agnese Vasermane pievēršas Krievijas informatīvajai ietekmei Lielbritānijā un citviet Eiropā, politiķu brīdinājumiem par dezinformācijas radītajiem draudiem un Ukrainas prezidenta novērojumiem par Krievijas botu aktivitāti. Raidījumā aplūkotas arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkotās mācības Rīgā, kurās 13 valstu komandas pārbaudīja spēju reaģēt uz informatīvajiem apdraudējumiem.
Krievijas iejaukšanās Brexit referendumā atkal uzmanības centrā
Šonedēļ plašu pasaules mediju uzmanību piesaistīja Lielbritānijas premjerministra Endija Bērnema teiktais raidierakstā “The Rest is Politics”. Tajā viņš pirmo reizi publiski norādīja, ka Krievija iejaukusies 2016. gadā notikušajā referendumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
Bērnems stāstīja, ka pēc kļūšanas par premjerministru šā gada jūlijā interesējies par Krievijas iespējamo lomu referendumā. Ierodoties Dauningstrītā, viņš uzdevis jautājumu, vai Krievija iejaukusies 2016. gada balsojumā, un saņēmis skaidru apstiprinošu atbildi.
Iepriekš, 2020. gadā, Lielbritānijas Parlamenta komisija paziņoja, ka nevar apstiprināt Krievijas iejaukšanos Brexit balsojumā. Vienlaikus tā kritizēja toreiz pie varas esošos konservatīvos par to, ka iespējamā ārvalstu ietekme nebija izmeklēta.
Bērnema paziņojums no jauna aktualizējis jautājumu, kas Lielbritānijas politikā tiek apspriests jau gadiem. Vienlaikus ir svarīgi nošķirt pašu iejaukšanās mēģinājumu esamību no jautājuma, vai šīs darbības spējušas ietekmēt referenduma rezultātu.
Pirmdienas vakarā Bērnems parlamentā arī aicināja deputātus meklēt iespējas panākt jaunu vienošanos un ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību. Viņš uzsvēra, ka sabiedrībai jāpieņem realitāte, proti, Brexit nodara vairāk ļauna nekā laba un pašreizējā situācija Lielbritānijai nav pietiekami laba.
Krievijas informatīvā ietekme neaprobežojas ar Lielbritāniju
Intervijā Bērnems pievērsās arī Krievijas ietekmei uz citu Eiropas valstu politiskajiem procesiem. Viņš atklāja, ka par šo jautājumu runājis ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu.
Pēc Bērnema atstāstītā, Vācijas kanclers norādījis uz labējās eiroskeptiskās partijas “Alternatīva Vācijai” saikni ar Krieviju. Britu premjers arī paudis pieņēmumu, ka šis politiskais spēks varētu saņemt Krievijas finansējumu.
Bērnems uzskata, ka Krievijas dezinformācija ietekmē arī Vācijas politiku. Viņaprāt, Lielbritānijai būtu jāpalīdz vēlētājiem Vācijā un Francijā saprast, ka daļa politisko procesu tiek virzīta ar tādu spēku palīdzību, kurus viņš raksturo kā Lielbritānijas ienaidniekus.
Par Krievijas informatīvās ietekmes apmēriem šonedēļ izteicās arī Lielbritānijas valsts ministrs Stīvens Dautijs. Sarunā ar “Sky News” viņš norādīja, ka Krievija šogad dezinformācijai un mēģinājumiem graut demokrātiju tērē aptuveni 1,5 miljardus sterliņu mārciņu.
Dautijs šīs darbības raksturo kā informatīvo karadarbību, kuras mērķis ir destabilizēt ekonomiku un sabiedrību dažādās pasaules valstīs. Viņš uzsvēra nepieciešamību ieviest efektīvus aizsardzības mehānismus, kas ļautu valstīm uz šādiem apdraudējumiem reaģēt.
Arī Lielbritānija iecerējusi stiprināt savas spējas cīnīties ar dezinformāciju. Pagājušajā mēnesī ANO Ģenerālajā asamblejā Bērnems izklāstīja plānus izveidot jaunu Nacionālo informācijas aizsardzības centru, kura uzdevums būtu palīdzēt cīņā pret dezinformāciju.
Zelenskis: Pēc triecieniem Yandex datu centriem kļuva mazāk botu
Uz nepieciešamību aktīvāk cīnīties ar dezinformāciju šonedēļ Varšavas drošības forumā norādīja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš uzsvēra, ka sabiedrotajiem šajā jomā būtu jāiegulda ievērojami vairāk.
Zelenskis savā uzrunā pastāstīja, ka pēdējo nedēļu laikā Ukraina vairākkārt uzbrukusi Krievijas informācijas tehnoloģiju lieluzņēmuma “Yandex” datu centriem. Šie uzbrukumi sekojuši Krievijas triecieniem līdzīgiem objektiem Ukrainā.
Pēc Ukrainas prezidenta teiktā, šie triecieni devuši pamanāmu rezultātu arī informatīvajā telpā.
“Kad mēs sākām atbildēt uz Krievijas uzbrukumiem mūsu datu centriem, kad mūsu spēki sasniedza Yandex datu centrus, daudzās sociālo mediju platformās pēkšņi kļuva vieglāk elpot,” sacīja Zelenskis.
Viņš norādīja, ka sociālajos tīklos kļuvis mazāk naida, sašķeltības un provokāciju, jo, viņaprāt, samazinājusies botu aktivitāte. Ukrainas prezidenta ieskatā tas ļauj izdarīt secinājumus par šo automatizēto kontu izcelsmi.
Vienlaikus Zelenska teiktais par botu aktivitātes samazināšanos ir viņa vērtējums. Tas pats par sevi vēl nepierāda, cik lielā mērā konkrētie uzbrukumi ietekmējuši dezinformācijas izplatīšanu sociālajos tīklos.
Ukrainas prezidents arī uzsvēra nepieciešamību panākt, lai cilvēki, tostarp ASV, redzētu patieso situāciju un saņemtu uzticamu informāciju par notiekošo.
Rīgā 13 valstis pārbauda gatavību informatīvajiem apdraudējumiem
Kamēr Eiropas valstu līderi runā par nepieciešamību stiprināt aizsardzību pret dezinformāciju, šonedēļ Rīgā notika NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkotās civilmilitārās starpnozaru stratēģiskās komunikācijas mācības “SYNESIS”.
Mācībās piedalījās komandas no 13 valstīm, un to galvenais mērķis bija uzlabot valstu spēju reaģēt un pārvaldīt situācijas informācijas telpā hibrīdkara apstākļos.
Īpaša uzmanība tika pievērsta mākslīgā intelekta izmantošanai. Ar tā palīdzību tika modelēta iespējamā auditorijas uzvedība un reakcija uz dažādiem notikumiem un darbībām.
Mācību dalībnieki varēja pārbaudīt dažādas komunikācijas pieejas, novērot to iespējamo ietekmi uz simulētām auditoriju grupām un novērtēt izvēlēto rīcības plānu efektivitāti.
Šāda pieeja ļauj ne tikai analizēt iespējamos informatīvos apdraudējumus, bet arī praktiski pārbaudīt valstu gatavību tiem pretoties. Mākslīgā intelekta izmantošana sniedz iespēju modelēt dažādas sabiedrības reakcijas un izvērtēt, kā konkrētas darbības varētu ietekmēt situāciju informatīvajā telpā.
Brexit referenduma iespējamā ietekmēšana, Krievijas dezinformācijas klātbūtne Eiropas politikā un Ukrainas prezidenta novērojumi par botu darbību izgaismo vienu kopīgu problēmu. Informatīvā karadarbība neaprobežojas tikai ar atsevišķām viltus ziņām. Tā var skart politiskos procesus, sabiedrības uzticēšanos un valstu spēju pieņemt lēmumus. Tādēļ arvien nozīmīgāka kļūst ne tikai prasme atpazīt dezinformāciju, bet arī spēja savlaicīgi un pārdomāti uz to reaģēt.
“Ziņu detektīvs” ir Radio SWH raidījumu cikls, kurā Radio SWH ziņu dienests pēta un skaidro aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas tendences Latvijā un pasaulē. Raidījums skan katru ceturtdienu pēc plkst. 12.00 Radio SWH ēterā. Raidījumu “Ziņu detektīvs” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
